Secinājumi un priekšlikumi
• Pensiju trešais līmenis dod iespēju katram brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, ko pārvalda privātie pensiju fondi, līdz ar to papildus pensiju sistēmas 1. un 2. līmenim katrs iedzīvotājs individuāli vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu var brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Tā ir iespēja parūpēties par savām vecumdienām, regulāri veicot iemaksas ilgu laika posmu, bet laika gaitā veidotais uzkrājums kalpos par papildinājumu valsts garantētajai pensijai.
• Privātie pensiju fondi ir viens no efektīvākajiem finanšu instrumentiem ilgtermiņa uzkrājumu veidošanā. Līdzekļu uzkrāšana privātajos pensiju fondos ir viens no veidiem, kā aizsargāt brīvos naudas līdzekļus, kas nav nepieciešami ikdienas patēriņam, pret inflāciju.
• Valsts ir ieinteresēta šādu sociālo garantiju un ilgtermiņa uzkrājumu veidošanā, tādēļ tās nodokļu politika ir orientēta uz nodokļu atvieglojumiem gan darba devējiem, gan arī privātpersonām, lai stimulētu sabiedrības labklājību vecumdienās. Veicot iemaksas privātajos pensiju fondos tiek paredzēti atvieglojumi uzņēmuma ienākuma, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās.
• Tā kā pensiju sistēma lielā mērā balstās uz valstī nodarbināto iedzīvotāju algu, līdz ar to arī sociālo apdrošināšanas iemaksu lieluma, tad uzmanība būtu jāvērš uz nodarbinātības pieauguma veicināšanu, kā arī jāsamazina bezdarba līmenis, kurš šobrīd ir dramatiski audzis. Īpaša uzmanība būtu jāvelta nodarbinātības paaugstināšanai, izskaužot uzņēmēju iespējas nemaksāt nodokļus – jo vairāk iedzīvotāju saņems darba algas oficiāli, jo lielākas būs iespējas paaugstināt pensijas.
• Ne tikai privātajiem pensiju fondiem, bet arī valsts un pašvaldības iestādēm būtu jāizvieto informācija, jāizstrādā un arī jāfinansē reklāma, kā arī valsts līmenī jāveic izglītojošs darbs par pensiju reformas visu trīs līmeņu priekšrocībām, lai palielinātos to iedzīvotāju skaits, kas pensiju sistēmas 2.limenim pievienojas brīvprātīgi, kā arī privāto pensiju fondu dalībnieku skaits un iedzīvotājiem līdz ar to rastos iespēja nodrošināt sev vecumdienās lielāku pensiju (70 % no patreizējās algas), nekā spēj garantēt valsts (aptuveni 46 % no darba algas). Šai informācijai būtu jābūt ar skaidrojošu raksturu – par nodokļu sistēmu valstī, par to, cik liela nozīme ir iedzīvotāju algas lielumam viņu nākotnē, līdz ar to arī nodokļu maksājumiem. Turklāt šo jautājumu skaidrošanu vajadzētu veikt valstij, ar konkrētiem piemēriem – par pensiju sistēmas uzbūvi, darbības principiem, pensiju līmeņu piedāvātajām iespējām.
• Līdzīgi kā Igaunijā, Latvija varētu ieviest tādu ieteikumi, ka, saņemot uzkrāto pensijas kapitālu pa daļām visu atlikušo dzīves laiku, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūtu jāmaksā vispār. Šobrīd Latvijā jāmaksā nodoklis par to ienākumu daļu, par kuru iemaksas ir veicis darba devējs. Šāds atvieglojums stimulētu darbiniekus vērsties pie darba devēja ar lūgumu veikt iemaksas pensiju fondos, kas nestu labumu arī darba devējam, kam tas ir izdevīgāk, nekā par tādu pašu summu palielināt darbiniekam darba algu.
…
