Persijas līča valstu (Irākas, Irānas un Saūda Arābijas) attiecības laika posmā no 70.– 90.gadu sākumam

Persijas līča reģionā attiecības starp valstīm vienmēr ir bijušas saspīlētas. Katras valsts politika ir vērsta uz pašsaglabāšanos un savu interešu realizēšanu, kas bieži vien nonāk pretrunā ar citu valstu interesēm, tādējādi novedot pie konflikta. Konflikti, kas norisinājušies starp Persijas līča valstīm, ir veicinājuši šī reģiona politisko un militāro nestabilitāti – draudus pastāvošajam politiskajam režīmam.

Par referāta pētīšanas objektiem izvēlējāmies 3 Persijas līča valstis- Saūda Arābiju, Irāku un Irānu. Šīs valstis izvēlējāmies, jo, mūsuprāt, tās ir lielākās pēc teritorijas un vienas no ietekmīgākajām valstīm Persijas līča reģionā. Šīs trīs valstis veido lokālu drošības kompleksu, kam raksturīgas ciešas savstarpējās attiecības, kas ir balstītas uz draudzīguma vai, pārsvarā, naidīguma attiecībām.

Referātā apskatīsim konfliktus, kas norisinājās starp šīm valstīm laika posmā no 1970. – 1990. gadu sākumam, un kas veicināja draudzīguma un naidīguma attiecību ģenēzi starp Saūda Arābiju, Irāku un Irānu.

Pētījumā izvirzītā hipotēze. „Saūda Arābija, Irāna un Irāka laika posmā no 1970. līdz 1990. gadu sākumam veidoja savstarpēju naidīguma modeli”.

Darba mērķis ir pierādīt to, ka pastāv savstarpēji naidīgas attiecības starp šīm 3 Persijas līča valstīm.

Pētījuma teorētiskajā daļā sniegsim ieskatu „reģiona”, „drošības”, „draudzīguma un naidīguma”, „drošības kompleksa” un „konflikta” jēdzienu izpratnē. Empīriskajā daļā pievērsīsimies Saūda Arābijas, Irākas un Irānas attiecību rakstura noskaidrošanai, kā arī apskatīsim šo valstu politiskās dzīves svarīgākos aspektus laika posmā no 1970. – 1990. gadu sākumam.…