Cilvēka rīcības motīvus nosaka vajadzība izjust kopību ar sabiedrību, integrēties tajā un vēlēšanās piederēt pie tās; cilvēks ir sociāla būtne, kas izprotama vienīgi holistiski; uzvedība ir mērķtiecīga, vienota un konsekventa; cilvēks ir aktīvs lēmējs, kas pats pēc savas subjektīvās un fenomenoloģiskās pieredzes veido savu personību.
Skolēna izpēte ir katra skolotāja pienākums. Iepazīstot skolēnu, viņa intereses, noslieces, gribas īpatnības un rakstura īpatnības, nozīmē atrast drošu ceļu uz skolēna sirdi. Skolēns jāpēta nepārtrauktā procesā. Jo, to ko zināja skolotājs par skolēnu vakar, var izrādīties par nepietiekamu šodien. Bez šaubām, skolēnu izpēte prasa daudz laika un spēka. Taču pieliktās pūles nav veltas.
Skolotāja profesionālā kompetence un cilvēciskā ieinteresētība šādā gadījumā kļūst par būtisku faktoru skolēna audzināšanā, un skolai sadarbībā ar citām institūcijām jāpalīdz skolēnam izaugt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.…