Psiholoģiskās zinātnes „ieplūšana” sportā un fiziskas audzināšanas praksē pēdējo gadu laikā notiek īpaši strauji. Tas izpaužas ar to, ka daudzajos sporta sabiedrībās un komandās kopā ar treneriem uzsākuši savu darbu psihologi un psihoterapeiti. Un psiholoģisko laboratoriju skaits sportā nemitīgi aug, jo prakse liecina par to efektivitāti un lietderīgumu.
Tas viss runā par sporta psiholoģijas sistemātiskās pētīšanas nepieciešamību. Vairāk netiek apšaubīts, ka fiziskās kultūras pasniedzēju, instruktoru, kā arī treneru efektivitāte, kas ļaus sagatavot augstās klases sportistus, lielākā mērā būs atkarīga no viņu psiholoģisko zināšanu un prasmju esamības.
Savā darbā izskatīju personības īpašības un to saistību ar sportista darbības efektivitāti, kas ļauj izprast kādi personības faktori un kādā veidā var ietekmēt sportista sportiskas darbības efektivitāti.
Izskatīju personību un to struktūru, jo personības pētīšana sportā paaugstina speciālistu darba efektivitāti strādājot ar sportistiem. Lielāku uzmanību veltīju personības faktoriem un īpaši personības faktoru kopumam, tas ir „personības sindromam” (Маслоу, 2003), kuru esamība nosaka sportista darbības efektivitāti. Vairāki sporta speciālisti centās noskaidrot, kāds „personības sindroms” piemīt rezultatīviem sportistiem. Viens no sporta psiholoģijā veiktiem pētījumiem parādīja, ka efektīva futbolista galvenās personības īpašības futbolā ir: sportiskā motivācija, pašregulācija, paškontrole, izlēmība, emocionālā stabilitāte, stabilitāte-trokšņnoturība, trauksmainība (Полишкис, Дашкевич&Клесов, 1998).
Izskatīju arī pusaudžu personības psiholoģiju sportā, jo mana darba pētījuma neatkarīgais mainīgais ir jaunie futbolisti, tas ir pusaudži. Visā sportiskas apmācības procesa garumā, lielu uzmanību sporta speciālistiem ir jāpievērš ne tikai bērna fiziskai, tehniskai un taktiskai apmācībai, bet arī bērna personības audzināšanai (Суслов&Холодов (ред.), 1997), jo viena no pamatnostādnēm personības psiholoģiskā teorijā- atzinums par to, ka personība formējas darbībā (Крысько, 2001).
Informācija par pusaudža psiholoģiskām īpatnībām ļaus trenerim laicīgi izveidot sagatavošanas procesu, aizvadīt audzinošo procesu, formēt sportistu, līdz ar to paaugstinot sava audzēkņa iespējas nākotnē kļūt par pasaules klases sportistu.
Visbeidzot, izskatīju personības faktoru nozīmīgumu sportiskā darbībā. Viena no svarīgām atziņām ir tāda, ka sports vismaz uz 50 % ir psihiskā parādība (Уейнберг&Гоулд, 2001), tas ir veiksme vai neveiksme sportā būs atkarīga ne tikai no fiziskas, taktiskas un tehniskas sagatavošanas līmeņa, bet uz pusi būs atkarīga arī no sportista spējas koncentrēties, savaldīt savas jūtas un emocijas, uzturēt optimālo trauksmainības līmeni. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi veltīt pietiekamu uzmanību sportista psiholoģiskai attīstībai.
Kursa darba mērķis: Noskaidrot futbolista galvenos personības faktorus, kas veicina sportiskas darbības efektivitāti
Pētījuma jautājums: Vai pastāv efektīva futbolista psihogamma
Pētījuma priekšmets: Neatkarīgais mainīgais: 15-16 gadu jauni futbolisti.…
