Darba autore ar savu pētāmo indivīdu satiekas ikdienas un tas atvieglo veikt dabisko novērošanu, jo ikdienas situācijās allaž parādās ikvienas personības rakstura īpašības. Saskaroties ar ikdienas sadzīviskiem sīkumiem, dažādās sarunās un komentāros atklājās cilvēka rakstura īpašības, kuras iespējams nekad nepamanīs, piemēram, kursa biedri, ar kuriem pētāmais indivīds komunicējas tikai augstskolas vidē.
Ikdienas situācijās var vērot, ka Amēlija ir gan komunikabla, gan sabiedriska. Viņas komunikabilitāte izpaužas tā, ka Amēlija ar līdzcilvēkiem prot veidot labas attiecības, viņa var atrast kopīgus sarunu tematus un saglabāt attiecības praktiski ar visiem cilvēkiem gan labi zināmie, gan svešiem, Amēlija cilvēkos prot radīt pret sevi atvērtas, uzticības pilnas attiecības. Viņa vienmēr ļoti ātri iejūtas dažādās, jaunās, arī neparastās situācijās. Sabiedriskums – nevēlas palikt vienatnē, allaž tiecas pēc sabiedrības. Sabiedriskam cilvēkam ne vienmēr ar visiem cilvēkiem izveidojas attiecība bez konfliktiem. Darba autorei vērtējot savas attiecības ar Amēliju un arī citu cilvēku attiecības ar viņu, var manīt, ka pētāmajam indivīdam ne ar visiem līdzcilvēkiem izveidojas attiecības bez konfliktiem, taču šie konflikti ātri vien norimst un tiek ja ne atrisināti, tad vismaz abpusēji samierinās un noklusē. Amēlija nemīl samierināties ar attiecībām, ja tajās ir kāds nesamierināts konflikts.
Ikdienā var vērot, ka Amēlijai jau kopš bērnības ir mācīts dalīties, būt laipnai, dāsnai un devīgai, jo viņa nekad neko nežēlo priekš tuvākajiem draugiem. Jautājot viņai pašai, vai tā ir taisnība, viņa atzina, ka jā, ka mamma vienmēr viņai ir mācījusi, ka nav jāpriecājas par to, kas ir sev, bet par to, ka ar kaut ko var padalīties, ka skopums ir peļama īpašība. Tāpēc var manīt un saprast viņu, ka reizēm Amēlija jūtas ļoti aizvainota, ka kāds tuvs cilvēks nedalās ar citiem. Amēlija neparko neatzīst tādas cilvēku īpašības kā skopums, savtīgums, nepateicība. …
