Referāta tēma ir „Personības vispārīgais raksturojums”.
Personība ir persona, ko raksturo neatkārtojumu īpašību kopums, kas nosaka personas izturēšanos, attieksmi un izpaužas aktīvā, apzinīgā dzīves darbībā. Personība ir individualitāte, kas izceļas ar spēcīgām, parasti pozitīvām rakstura īpašībām, aktīvu, apzinīgu attieksmi pret darbu, dabu un arī cilvēkiem.
Par savu pētāmo personību izvēlējos vienu no saviem tuvākajiem draugiem Rihardu Oju. Rihards ir 23 gadus vecs, studējošs jaunietis, kas mācības apvieno ar darbu. Viņš pieder pie mākslinieciskā tipa cilvēkiem – piemīt aktiera talants, raksta dzeju, komponē mūziku. Par savu pētāmo objektu izvēlējos tieši viņu, tāpēc, lai labāk izprastu viņa psiholoģisko būtību un iepazītu viņu vairāk un dziļāk, nodibinātu vēl ciešākus sakarus ar šo personu.
Darba mērķis:
1.Izpētīt eksperimentāli kādu personību caur dažādām personības psiholoģijas pozīcijām;
Sekmīgai mērķa sasniegšanai izvirzīju darba uzdevumus:
1.Apzināt un izpētīt literatūru par personības psiholoģiju;
2.Izprast, kuras no pozīcijām pētīt eksperimentāli;
3.Izpētīt eksperimentāli ar testu, dabisko eksperimentu un interviju palīdzību pētāmo objektu dažādās personības psiholoģijas pozīcijās.
Darbs sastāv no ievada, kas ietver darba tēmas izvēli, darba mērķa, uzdevumu formulējuma, darba uzbūves un sasniedzamā pētnieciskā rezultāta skaidrojumu; pamatnodaļām un apakšnodaļām, kas ir sadalītas pēc likumsakarības principa, t.i. katra nodaļa seko viena otrai tā, ka katra nākamā nodaļa papildina iepriekšējā nodaļā uzrakstīto; secinājumiem, kuros ir apkopoti īsi, koncentrēti atklājumi un atziņas, tiek pateikts tas, vai darba mērķi ir sasniegti vai nav; izmantotās literatūras saraksta, kurā norādīts visas izmantotās literatūras saraksts.
Sajūtas ir psihisks process, kurā atspoguļojas stimulācijas, kas iedarbojas uz sajūtu orgānu receptoriem, atsevišķas īpašības. Par stimuliem var būt priekšmeti un apkārtējās vides parādības, kā arī organisma iekšējās vides īpašības. Sajūtas ir izziņas punkts cilvēka apziņas sistēmai, veidojot apziņas jūtīguma pamatu. Sajūtas kļūst par apziņas saturu un domāšanas materiālu. Pakāpeniski attīstoties citām psihiskām parādībām, domāšana ieplūst visu šo parādību attīstības gaitā un no tām būtiski vairs nav šķirama.
Psiholoģijā sajūtas īpaši intensīvi tika pētītas psihofizikā, bet pēdējos gadu desmitos - kognitīvajā psiholoģijā, kurā tās tiek aplūkotas kā sesnsorās informācijas pārstrādes sākotnējais veids, kas vēl nav pakļauts augstāko izziņas procesu (uztveres, atmiņas, domāšanas) analīzei un interpretācijai. …
