Pētnieciskās prasmes dabas jomas centrā četrus gadu veciem bērniem

NOBEIGUMS
Analizējot literatūru par pētnieciskajām prasmēm, ka galveno secinājumu autore guvusi, ka pētnieciskā prasme ir zinātniskā darba intelektuālas, praktiskas prasmes un iemaņu sistēma, kas ir nepieciešama patstāvīgam pētījumam un tās aptver patstāvīgus novērojumus, prasmi strādāt ar pirmavotiem, izmantot dažādu zinātņu sasniegumus, analizēt parādības, veikt meklējumus un, pamatojoties uz to, risināt izvirzītos uzdevumus, izvirzīt hipotēzi, veikt eksperimentu, apstrādāt eksperimenta rezultātus, izdarīt secinājumus.
Skolēns pētījumu laikā kļūst patstāvīgs un pats kļūst par pētnieku. Pētniecībā būtiski ir vākt informāciju un analizēt notiekošo. Šeit nepietiek tikai ar to, ko tu izlasi, šeit būtiski ir atrast problēmu un uzdot pētāmos jautājumus un veikt pētījumu un ja nepieciešams eksperimentus.
Pētniecisks mācību process ir pozitīvs skolēniem, tas dod iegūt jaunas zināšanas, bet ir nepieciešams vairāk laika, lai šīs zināšanas apstrādātu un noglabātu atmiņā. Skolēnu pētniecība ir balstīta uz novērojumu veikšanu, jautājumu uzdošanu, avotu analīzi, pētījuma plānošanu, iegūtiem datiem, analizēt datus un rezultātu apspriešanu. Šajos pētījumos būtiski ir, ka skolēni paši darbojas bez skolotājas palīdzības, bet skolotājas ir konsultants.
Analizējot dabaszinībās apgūstamās pētnieciskās prasmes autore secina, ka 4. klasē skolēni nostiprina 1. – 3. klasē apgūtās pētnieciskās prasmes, apgūst prasmi izdarīt izvēli par dažādu pētniecisko prasmju izmantošanu konkrētos pētījumos. Tiek paplašināts informācijas ieguves avotu klāsts, kā arī eksperimentālās darbības datu ieguvei, piemēram, modelēšana.
Āra nodarbības ir ļoti populāras ārzemēs un arvien vairāk tiek izmantotas arī Latvijā. Tās ir nodarbības, kas notiek ārpus mācību telpām, tās tiek rīkotas pie dabas ar dažādiem uzdevumiem, lai tos atrisinātu un veiktu pētījumus. Galvenais uzsvars dabaszinību apguvē ir uz dabas pētīšanu.
…