Pieauguša cilvēka attīstība

SECINĀJUMI
Attīstības psiholoģija galvenokārt uzmanību pievērš tam, kā mācīšanās un nobriešanas procesu mijiedarbība dzīves cikla laikā ietekmē cilvēka izturēšanos. Zināšanas par attīstību ļauj turklāt saprast sociālo attiecību nozīmīgumu dzīves cikla laikā. (L.Borns, 2001)
Dažreiz ir priekšstats, ka cilvēks attīstās galvenokārt bērnībā un krīzes tradicionāli ir tikai pusaudžiem. Taču visbiežāk aktuālus jautājumus risina tieši pieaugušie. Pieaugušo cilvēku dzīves periods, vērtējot pēc gadu skaita, ir visilgākais, salīdzinot ar bērna dzīves periodu. Ja bērnībā cilvēka fiziskā, sociālā un personības attīstība norisinās apmēram 10 gadus, tad pieauguša indivīda attīstība norisinās daudz ilgāk vismaz 50-60 gadus. Atšķirībā no bērna pieaugušais iemācās (neiemācās) patstāvīgi risināt krīžu situācijas, uzņemoties atbildību par savas izvēles sekām. (G.Svence, 2003)
Attīstība neapstājas tikai līdz pieauguša vecuma sasniegšanai. Lai gan pieaugušajiem cilvēkiem personības attīstība nav salīdzināma ar to, kā tā attīstās agrākos dzīves posmos, tomēr arī pieaugušajiem cilvēkiem norisinās pārmaiņas, kā savas identitātes vai dzīves jēgas apzināšanās. Mūsdienās arvien vairāk cilvēku paliek aktīvi un moži. Cilvēki ir attīstītāki un vairāk seko līdzi visam jaunajam.
Cilvēka briedums katram izpaužas savādāk atkarībā no tā, kādā sabiedrībā persona ir augusi un uzturējusies. Lielu lomu spēlē arī personas ieņemamais amats, kā arī loma sabiedrībā vai ģimenē. Cilvēkam krīzes periodā var pastiprināties kompleksi par viņa nozīmīgumu draugiem vai ģimenes locekļiem, ja ģimenē ir saticība un atbalsts, tad krīzes gadus ir vieglāk pārvarēt.
…