Norvēģijas izglītības politikā liela uzmanība ir veltīta mūža izglītībai un pieaugušo izglītības iespējām. Tās prioritārs mērķis ir, lai ikviens varētu iegūt jaunas zināšanas un kompetenci, kas ļautu apmierinoši pildīt sabiedriskās funkcijas un pielāgoties strauji mainīgajām darba dzīves prasībām. Mācīšanās tās izpratnē ir nepārtraukts process, kas notiek visos dzīves posmos, daudz dažādās formās un visplašākajā jomu spektrā.
1976. gadā Norvēģija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas pieņēmusi īpašu likumu, kas garantē visiem pieaugušajiem tiesības uz izglītību. Pieaugušo izglītības programmas piedāvā gan valsts izglītības sistēmas ietvaros, gan arī vairākas brīvprātīgās organizācijas. Tiek piedāvāti kursi visdažādākajos līmeņos, sākot no interešu pulciņiem līdz pat augstākās izglītības eksāmenam.
Šobrīd pastāv 22 pieaugušo izglītības apvienības, kurās katrā ir vairāk nekā 400 biedru, kuru vidū ir gan politisko partiju atbalstītāji, gan strādnieki, gan arī dažādu reliģisko konfesiju pārstāvji. 2003. gadā pieaugušo izglītības apvienību organizētajos kursos piedalījās pāri par 735,000 pieaugušo. Tika piedāvāti kursi visdažādākajos priekšmetos visos izglītības līmeņos. Aptuveni 360,000 dalībnieku apmeklēja kursus vidusskolas līmenī, turpretī 47,000 apmeklēja kursus, kas atbilst universitātes vai augstskolas līmenim.
Norvēģijā plaši izmanto tālmācību. Ikgadu apmēram 20,000 studentu beidz kursus, ko piedāvā 12 autorizētas, neatkarīgas tālmācības iestādes. Plaša IKT izmantošana izglītības procesā, kā arī elektroniskās apmācības elastīgās iespējas padara tālmācību par svarīgu līdzekli, lai pildītu nākotnes prasību turpināt un veicināt izglītību visos līmeņos.…