Pieaugušo izglītības būtība ir daudzšķautnaina. Ir mēģinājumi tos aprakstīt saistībā ar pašreizējo pasaules pieredzi.
Pieaugušo izglītība ir izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas visiem pieaugušajiem ar jebkura līmeņa iepriekš iegūtām zināšanām piedāvā iespēju mācīties visa mūža garumā. Pieaugušo izglītība ir sabiedriska parādība. Tā ir vēsturiski konkrēta parādība, un to nevar aplūkot atrauti no sabiedrības politiskās, sociālās un ekonomiskās dzīves. Tās attīstību ietekmē valsts kultūra, politika, ekonomika, kā arī izglītības iestāde. Zinātnieki un praktiķi definē, ka “pieaugušo izglītība ir nepabeigta un daudzsološa teorētiska un praktiska darba disciplīna”. (International Encyclopedia of Adult Education and Training – Pergamon, 1996. – XV – XVI lpp.).
Pieaugušo izglītību ietekmē četrpusīga sadarbība starp valsti, darba devēju un darba ņēmēju, izglītības sistēmu. Notiek mijiedarbības process, kuram piemīt vairākas funkcijas:
Kompensējošā (papildina iztrūkstošo vai nepilnīgu iepriekšējo izglītību);
Adaptējoša (veido indivīda harmoniskas attiecības ar apkārtējo vidi);
Reproduktīvā (jau esošās sociāli kulturālās pieredzes vairošana);
Resocializācija (indivīda spēju atjaunošana, lai varētu pildīt kādu sociālu lomu, kuras izpilde kaut kādu apstākļu dēļ nebija iespējama);
Rekreatīva (saturīga brīvā laika izmantošana).…