Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:117169
 
Evaluation:
Published: 10.12.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    1
1.  Zvejas struktūra un organizācija Rojas pagastā    2
2.  Zvejas analīze    5
3.  Zivsaimniecības problēmas Rojas pagastā un Latvijā    10
4.  Rojas piekrastes zvejniecības perspektīvu analīze    15
  Secinājumi un priekšlikumi    17
  Literatūras saraksts    18
Extract

Zveja vietējos, piekrastes ūdeņos vienmēr bijusi viena no Latvijas jūras piekrastes iedzīvotāju galvenajiem iztikas un ienākuma avotiem. Šādu darba tēmu izvēlējos tāpēc, kad pats dzīvoju piejūras ciemā, kur viens no galvenajiem iztikas līdzekļiem ir zvejniecība. Gribēju novērot pēdējo gadu tendences un mazliet ieskatīties, kas varētu notikt nākotnē. Lai varētu izanalizēt piekrastes zvejniecību, konkrētāk apskatīšu savu piejūras ciemu Roja.
Sociālisma laikā, līdz 1992.g. zveja tika organizēta zvejnieku kolhozos. Piekrastes zveja bija koncentrētāka galvenokārt Rīgas jūras līča dienvidu un austrumdaļā. Kurzemes piekrastē tā bija daudz mazāk attīstīta.
Būtiskas izmaiņas piekrastes zvejā Latvijā sākās pēc neatkarības atjaunošanas. Zveja tika pārkārtota pēc Latvijas vēsturiskā teritoriālā iedalījuma, t.i., atsevišķu pagastu robežās, kas piekrastes līnijas un zvejas zonas platības ziņā ir daudz mazākas, kā atsevišķu bijušo kolhozu apzvejotās piekrastes teritorijas.
Zvejas tiesības piešķiršana un sadale zvejnieku sabiedrībā un individuāliem zvejniekiem ir nodota piekrastes pašvaldībām. Pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta (LZPI) rekomendācijām, zvejas rīku limits tiek noteikts katru gadu ar ZM Valsts Zivsaimniecības pārvaldes (VZP) rīkojumu. Tagad kolektīvo saimniecību brigāžu vietā zveju veic privāti uzņēmumi un individuālie zvejnieki.
Laikā no 1992.g. zvejas slodze Latvijas piekrastes ūdeņos ir pieaugusi vairākkārtīgi. Kopējā nozveja piekrastē sasniedz 4-5 tūkst. tonnu gadā. Tomēr pēdējo gadu laikā piekrastes zvejniecība parādās negatīvas tendences. Pieaugot zivju resursu ekspluatācijai, sāk samazināties atsevišķu, saimnieciski vērtīgu un tirgū pieprasītāko zivju sugu nozveja, kas liecina par to pārzveju.
Tagad, kad Latvija ir ES dalībvalsts, ir pieejami speciālie līdzekļi piekrastes attīstībai, ar mērķi nodrošināt zivju resursu ilgspējību un vietējo iedzīvotāju nodarbinātību. Šo līdzekļu iegūšanai un projektu dokumentācijas sagatavošanai nepieciešama zvejas stāvokļa un resursu analīze attiecīgās pašvaldības teritorijā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register