Piensaimniecības attīstība Latvijā pēc iestāšanās ES

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, te izveidojās daudzas mazas saimniecības, kurās pārsvarā turēja dažas govis. Protams, bija saglabājušās arī dažas lielās piena govju fermas. Drīz kļuva redzams, ka šādos tirgus ekonomikas apstākļos ne mazās saimniecības, ne lielās fermas nevarēs darboties. Turklāt bija novecojusi arī padomju laiku tehnika. Zemniekiem sākās pārejas un meklējumu periods. Latviešu zemnieki sāka pārņemt dažādus jauninājumus, tehnoloģijas, tehniskos līdzekļus no ASV un Rietumeiropas valstīm. Daudzi no tiem Latvijas apstākļos neattaisnojās.
Šobrīd piena lopkopība ir viena no svarīgākajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm. Piena lopkopība dod 20 – 30% lauku saimniecību kopējiem ienākumiem, turklāt tajā nodarbināti vairāk kā 7% no lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Tomēr salīdzinot ar attīstītākajām ES valstīm, Latvijā šī nozare joprojām ir atpalikusi savā attīstībā. Govju izslaukums ir daudz mazāks nekā citās ES valstīs, to pašu var teikt arī par lauksaimniecībā nodarbināto algām.. Lai arī pēc Latvijas iestāšanās ES jau veikti daudzi uzlabojumi, Latvijas zemniekiem šīs problēmas joprojām ir ļoti aktuālas. Nav īstas skaidrības par nākotni un pēc cik gadiem Latvija piena lopkopībā sasniegs veco ES valstu līmeni. …