Rakstot šo darbu, ceru iegūt lielāku izpratni par svarīgākajiem procesiem ekonomikā, pieprasījuma un piedāvājuma tirgū. Analizējot dažādus faktorus, kas ietekmē šos komponentus, meklējot analoģijas mūsdienu ekonomikā. Uzskatu, ka Latvijas ekonomika šobrīd iziet cauri ļoti interesantam ekonomiskam ciklam, kas man atvieglo mācību procesu, jo redzu „dzīvu piemēro” ekonomiskā pārkaršanai un tās sekas. Darbā veiktā analīze ļaus secināt, cik ļoti teorija- konkrētai situācijai raksturīgā tirgus reakcija, atbilst realitātei. Kādas ir attīstības gaita, ekonomiskajām problēmām Latvijā, kas ir bijuši cēloņi šīm problēmām.
Pieprasījumu un piedāvājumu var analizēt gan makroekonomikas līmenī, gan mikrolīmenī. Tomēr gribu piezīmēt, ka abi šie līmeņi ir cieši saistīti un neatraujami viens no otra. Pēc sakarībām mikrolīmenī var secināt par sabiedrības locekļu, firmu reakciju makro līmenī. Galveno uzsvaru savā darbā likšu uz teorētisko un praktisko jautājumu apskatu makroekonomikas apskatā. Tomēr sniegšu nelielu ieskatu arī mikrolīmenī, jo principā šie termini ir savstarpēji saistīti.
Jēdzienu „makroekonomika” un „mikroekonomika” izskaidrojums.
Starp mikroekonomiku un makroekonomiku pastāv cieša sakarība. Tās abas pēta ekonomikas galveno problēmu, tikai katra savā līmenī. Tā kā savā darbā bieži lietošu šos jēdzienus, nolēmu lasītājam sniegt priekšstatu, ko ekonomikā saprot ar šiem abiem jēdzieniem.
Makroekonomika – pēta ekonomikas likumsakarības visas tautsaimniecības vai tās lielu sektoru līmenī. Makroekonomikas galvenais uzdevums ir ekonomikas sistēmas struktūras un tās dinamikas izpēte, ierobežotu resursu izmantošana no nacionālas ekonomikas vai tās lielu sastāvdaļu pozīcijām.
Mikroekonomika – pēta ekonomikas likumsakarības un to izpausmes formas atsevišķu saimniecisko vienību līmenī. Ekonomiskie procesi tiek analizēti no atsevišķa ekonomikas dalībnieka – mājsaimniecības, patērētāja un firmas pozīcijām.
Pieprasījuma likums- ja citi apstākļi ir nemainīgi, tad cenas pazemināšana rada pieprasījuma pieaugumu un otrādi – cenas paaugstināšana izraisa pieprasījuma samazināšanos. Jebkurš pircējs ir ieinteresēts pirkt lētāk. Ja daļa pircēju iepriekš desu, kas maksāja 3. 00 Ls nepirka vai pirka reti, tagad apstākļos, kad desas cenu samazina līdz 2.50, pircēji to pirks biežāk, arī tie, kas iepriekš neiegādājas šo produktu- līdz ar to aug kopējais pieprasījuma apjoms.
Visbiežāk pieprasījumu attēlo grafika veidā, kur uz horizontālās ass pieraksta apjomu, bet uz vertikālās ass – cenu. Pieprasījuma līkne parāda konkrētas preces tirgus pieprasījuma apjomu atkarību no cenu līmeņa. Pieprasījuma līkne arī parāda to noteikto preces daudzumu, kuru pircēji ir gatavi un spējīgi iegādāties, pastāvot zināmam cenu līmenim, noteiktā laika posmā.…
