Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:140572
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.04.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Zirga gremošanas orgāni un vielmaiņa    4
2.  Jaunzirgu ēdināšana    6
2.1.  Rupjā lopbarība    7
2.2.  Koncentrāti    7
2.3.  Specializētie barības maisījumi    8
2.4.  Proteīns    9
2.5.  Enerģija    9
3.  Ieteikumi jaunzirgu ēdināšanā    11
3.1.  Barošanas pamatnoteikumi    11
3.2.  Siena mērcēšana    11
4.  Ūdens nozīme zirga uzturā    13
4.1.  Dabiskās dzirdnes    14
4.2.  Riska faktors – pieeja ūdenim    14
4.3.  Dzirdināšana no pārvietojamām cisternām    16
4.4.  Kādas dzirdnes izvēlēties    16
4.5.  Ūdens sastāva regulāra pārbaude    18
  Veterinārārsta ieteikumi jaunzirgu barošanā    20
6.  Piemērotas ēdienkartes izveide 5 gadus jaunam kastrātam    24
  Secinājumi    31
  Izmantotās literatūras saraksts    32
Extract

Lai zirga organisms spētu uzņemt tam vajadzīgās vielas, barība ir iepriekš jāapstrādā jeb jāsagremo. Sagremošanas uzdevums ir barības līdzekļos esošās neuzsūcamās un šūnām tieši nepieejamās barības vielas mehāniski un ķīmiski pārveidot, lai asinis tās varētu uzsūkt un tās noderētu audu uzbūvei, dziedzeru darbībai un izlietotās enerģijas segšanai.
Gremošanas process sākas mutē. Mutes dobumā barība tiek pakļauta rūpīgai mehāniskai apstrādei: to sasmalcina un sakošļā ar zobiem, bagātīgi saslapina un piesātina ar siekalām. Barības sasmalcināšanu lielāko tiesu veic dzerokļi. Tiem palīdz cieto aukslēju veltnīši un mēles raga kārtiņa.
Siekalas ir visu mutes dobuma dziedzeru atdalījumu maisījums. Siekalu daudzums, kas, barību košļājot, izlīst mutes dobumā, ir atkarīgs no barības ķīmiskām un fizikālām īpašībām; jo rupjāka un sausāka barība, jo vairāk rodas siekalu; arī barības garšīgums un citi kairekļi veicina siekalu atdalīšanos.[1]
Zirgs 24 stundu laikā spēj izdalīt līdz 40 kg siekalu. Sasmalcināta un ar siekalām lielākā vai mazākā mērā piesātinātā barība nokļūst barības vadā. Barības vadā nekāda barības pārstrādāšana nenotiek, un tā uzdevums ir tīri mehāniski barību novadīt kuņģī. Barības vada gļotādā ir daudz dziedzeru, kas bagātīgi atdala gļotas un atvieglo barības virzīšanu uz kuņģi.[3]
Barības masa ko zirgs norij, kuņģī sajaucas ar kuņģa sulu. Kuņģa sula satur sālsskābi un fermentus - pepsīnu un himozīnu. Zirga kuņģis salīdzinājumā ar atgremotāju kuņģi ir mazs, un tajā atkarībā no dzīvnieka lieluma ietilpst 8 - 15 litru ūdens vai barības putriņas. Olbaltumvielu sagremošanu sāk kuņģī pepsīns, un to pabeidz tievajās zarnās citi fermenti. Kuņģa sulas sālsskābei ir svarīga nozīme ne tikvien barības sagremošanā, bet tā nonāvē daļu mikrobu, kas kuņģī nokļuvuši līdz ar barību. Gremošanas procesā barības masa no kuņģa nokļūst divpadsmitpirkstu zarnā, kur barību tālāk ķīmiski apstrādā aizkuņģa dziedzera sula un zarnu sula.
Aizkuņģa dziedzera un tievo zarnu sulas fermenti- tripsīns, enterokināze un erepsīns sašķeļ tālāk olbaltumvielas; lipāze sašķeļ taukus, bet amilāze, maltāze un laktāze sašķeļ ogļhidrātus. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register