Cilvēkam piedzimstot kādā konkrētā valstī, tā garantē tam attiecīgās valsts pilsonības iegūšanas iespēju. Kļūstot par Latvijas valsts pilsoni cilvēkam iestājas tiesības vēlēt tautas priekšstāvjus, piedalīties valsts referendumos, tikt ievēlētam, bet to persona var veikt sasniedzot konkrētu vecumu. Pilsonība ir kā pamats tam visam. Bet ko tā vispār dod cilvēkam? Vai cilvēks var kļūt par citas valsts pilsoni ja pats to labprātīgi vēlas?
Šie bija tikai daži no jautājumiem, kas autoram radās domājot par pilsonības iegūšanas vispārējiem veidiem, kad tika uzsākta informācijas meklēšana par šo tēmu. Mūsdienās joprojām šī tēma ir aktuāla daudziem cilvēkiem, jo cilvēks ar Latvijas pilsonību iegūst sev zināmas priekšrocības, kuras nepiemīt cilvēku grupām, kas nav pilsoņi.
Darbā autors ir uzstādījis mērķi izprast ko nozīmē termins pilsonība, ko tā dod pilsonim, un pati galvenā pētāmā lieta – kā persona var iegūt pilsonību. Papildus autors meklēs informāciju vai pastāv kādi ierobežojumi tās iegūšanai, un ja pastāv, vai tas noteiks to, ka persona vispār nevarēs iegūt sev Latvijas pilsonību. Saistībā ar mērķi par pilsonības termina izpratni, autors ir izvirzījis uzdevumu izpētīt kas ir naturalizācija, uz kādām personām tā attiecas, kā arī ir izvēlējies apskatīt naturalizācijas pārvaldes statistikas datus par personām, kas ir ieguvušas pilsonību līdz šim brīdim pēc pieejamās statistikas.
Autors studiju darbā ir izvēlējies izmantot grupēšanas metodi par konkrēto tēmu apskatot vairākus normatīvos aktus, kas apraksta pilsonības iegūšanas veidus un ierobežojumus. Apkopojot šos materiālus autors rakstot studiju darbu veiks savu uzstādīto mērķi un uzdevumus.…
