Secinājumi.
Kopumā var secināt, ka zūdot noteicošajām politisko attieksmju atšķirībām starp latviešiem un minoritātēm piederīgajiem, veidojas pamats jaunas kvalitātes kopībai, kuras apzīmējumam varētu izmantot jēdzienu “politiskā nācija”. Tas ir jēdziens, par ko Latvijas sociālo zinātņu pārstāvji pēdējā laikā aktīvi diskutē un kas varētu ievērojami sekmēt valstiskās, pilsoniskās apziņas veidošanās izpratni Latvijā pašlaik, kā arī saskatīt tās perspektīvas nākotnē. Profesore Kārkliņa politisko nāciju skaidro kā vienas valsts pilsoņu kopumu ar savu kopīgu valstisko apziņu. Politiskās nācijas jēdziens ļauj nodalīt to sabiedrības daļu, kas iet integrācijas virzienā, no citas sabiedrības daļas, kas, iespējams, nekad neintegrēsies Latvijas sabiedrībā, taču ir nepieciešams sekot, cik lielas ir šīs sabiedrības daļas, cik stabilas robežas starp tām, kurp ved attīstība, kādai no grupām palielinoties, kādas pozīcijas ir jauniešiem. Visas šīs norises varētu ietekmēt nākotni.
Nav būtisku atšķirību starp latviešiem un nelatviešiem politisko uzskatu līmenī, taču pastāv atšķirības starp latviešiem un krieviem, piemēram, dzīvesveida izpratnē. Nav izslēgts, ka tas varētu ietekmēt saskarsmi starp krieviem un latviešiem. Iespējams, atrisinoties politiskām un ekonomiskām problēmām, priekšplānā varētu izvirzīties kultūras atšķirība, valodas vai savstarpējās uztveres problēmas. Šo jautājumu izpētei būtu vēlami pētījumi interakcionisma perspektīvā.
Savā darbā man neizdevās pilnīgi panākt izvirzīto mērķi. Ilze Ostrovska vairāk uzmanības pievērš pilsoniskās sabiedrības attīstības un pilsoniskās sabiedrības problemātikai vispār. Tāpēc ļoti grūti atrast literatūrā, ko damā Ilze Ostrovska par pilsonības jautājumiem. Tā arī Briģita Zepa vairāk publicē aptaujas skaitļus par pilsonības problēmām, bet viņas pašas domas grūti atrast. Es domāju, ka šī tēma prasa tālākus pētījumus un tai jāveltī vairāk uzmanības.
…
