Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:291370
 
Evaluation:
Published: 17.01.2002.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Vajadzības un to raksturojums    4
1.1.  Vitālās vajadzības    7
1.2.  Sociālās un garīgās vajadzības    8
1.3.  Vajadzību augošā ietekme uz mūsdienu civilizāciju    10
2.  Motīvi un motivācijas – atšķirības un kopības    11
2.1.  Motīvi un to klasifikācija mūsdienās    13
2.2.  Izplatītāko motivāciju teoriju apskats    15
3.  Modernā pieeja motivāciju teorijām    19
3.1.  Ekstrinsīvās motivācijas    21
3.2.  Intrinsīvās motivācijas    23
4.  Uzmanības ietekme pircēja lēmuma pieņemšanā    25
5.  Secinājumi    27
6.  Summary    28
7.  Izmantotā literatūra    29
Extract

Cilvēku aktivitāšu iemeslu pētījumiem pamati tika likti jau sirmā senatnē. Gan Aristotelis, gan Demokrīts, Lukrēcijs, Platons un Sokrāts runāja par vajadzību kā “dzīves skolotāju” . Piemēram, Demokrīts uzskatīja vajadzību par galveno civilizācijas attīstības dzinējspēku, kas ne tikai radīja iespējas realizēties emocionālajiem pārdzīvojumiem, bet arī bija pamats valodas izveidei.
Aristotelis bija pirmais, kas pareizi formulēja cilvēka uzvedības mehānismus. Viņs uzskatīja, ka cilvēka aktivitātes vienmēr ir cieši saistāmas ar mērķi. Mērķis var būt kā tēls, tā arī priekšmets un tam attiecībā uz subjektu var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme.
Krietnu laiku vēlāk – XVIII gadsimta nogalē, franču materiālists E. Kondiljaks vajadzības izprata kā nemieru, ko izraisa kaut kā trūkums. Viņš uzskatīja, ka tieši pateicoties vajadzībām veidojas visi fiziskie un garīgie ieradumi.
Tikai XX gadsimta sākumā parādās teorijas, kas turpmākajā cieši saista vajadzību, motīvu un motivāciju jēdzienus (K. Levin, 1926, G. Allport, 1937 u.c.). Tajās jau veikta zināma to klasifikācija. Izdalītas organiskās un psihogēnās vajadzības, kas rodas audzināšanas un izglītības ietekmē (H. Murrey, 1938). Pie pēdējām attiecināmas arī vajadzības gūt panākumus, vajadzības pēc afilācijas, agresijas, neatkarības, cieņas, drošības u.c [10.,9.-14.lpp.].
Mūsdienās ir izstrādātas vairākas vajadzības definīcijas. Latvijā plašāk pielietotā ir šāda;

Vajadzība ir vairāk vai mazāk pastāvīgs darbību, enerģijas vai informācijas trūkums, kas nepieciešams indivīda veiksmīgai funkcionēšanai un attīstībai. Parasti vajadzības iedala vitālajās (viss, kas ir nepieciešams izdzīvošanai, ieskaitot ēdienu, skābekli, miegu u.c), sociālajās (sazināšanās, kolekcionēšanas, saprašanās u.c.), un garīgajās (mīlēt, rīkoties pēc atziņām, pašizteikties u.c.). Vēl vieglāk vajadzības iedalīt tikai divās grupās:
1) vajadzības, kuru apmierinājums nodrošina fizisko eksistēšanu un izaugsmi,
2) vajadzības, kuru veidošana un apmierinājums nodrošina psihes attīstību un garīgo
izaugsmi (sociālās un garīgās vajadzības).

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1117633
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register