Pirmais iespaids psiholoģijā

Pirmais iespaids saskarsmē nekad nav pašmērķis. Priekšstats par partneri ir tālāko attiecību, komunikatīvās uzvedības regulators. Pirmais iespaids ir vajadzīgs, lai izvēlētos optimālāko saskarsmes taktiku kontaktiem ar konkrēto partneri. Ar bērnu mēs kontaktējamies
savādāk nekā ar vecu cilvēku, ar studentu savādāk nekā ar pasniedzēju. Kontaktu tehnikas izvēle ir atkarīga no cilvēka statusa parametriem — uz vienu var uzkliegt, otru tikai pazemīgi lūgt. Svarīgi tāpēc ir atestēt partneri kā piederošu kaut kādai kategorijai. Tāpēc saskarsmes situācijā fokusā parasti ir tās partnera īpašības, kuras mums ļauj pieskaitīt cilvēku kaut kādai grupai. Pārējās partnera īpašības, kuras nav fokusā, mēs “pieceram” klāt, izmantojot kādu no iepriekš aprakstītajām shēmām. Šajā “nefokusālajā” klāt piecerēšanā tad arī slēpjas uztveres kļūdas iespēja.
Reālā uztvere vienlaicīgi ir gan pareiza, gan nepareiza. Uztvere ir precīzāka tajos momentos, kuri mums šķiet nozīmīgākie dotajā situācijā un neprecīzāka pārējos.
Lai saprastu, kā veidojas priekšstats par otru cilvēku, svarīgi ir apzināties ne tikai uztveres shēmas, bet gan tās zīmes otrā cilvēkā, kuras iedarbina attiecīgo shēmu, ar kurām “aizķeras” mūsu uztvere.
Par augstāku sociālo statusu, pārākumu var liecināt divas lietas: cilvēka ārējais noformējums (apģērbs, tā modīgums, kvalitāte, rotaslietas, un viss tas, ko cilvēks var saukt par savu — mašīna, kabinets, komforts, kuru partneris var atļauties) un viņa uzvedība (kā sēž, kā runā, kā staigā). …