Jautājums par emociju vietu personības struktūrā pēdējos 20-30 gadu desmitos ir pievērsis daudzu pasaules psihologu uzmanību. Psihologi atdzīst, ka emocijām ir liela nozīme uzvedības regulēšanā. No pieredzes zinām, ka emocionālais pārdzīvojums izraisa dziļas pārmaiņas nervu sistēmas darbībā, ka emociju ietekmē mainās balss, acu izteiksme, ādas krāsa, pārmaiņas skar sirdsdarbību, elpošanu, ietekmē visa organisma dziedzeru un muskuļu sistēmu. Dažreiz emociju ietekmē, cilvēks spēj veikt neiespējamo. Cilvēka psihe subjektīvi vērtē lietas, parādības, procesus, situācijas un veido attieksmes. Emocionālais pārdzīvojums ietekmē vērtējuma nozīmīgumu. Literatūrā un dzīvē sastopam apgalvojumu, ka cilvēkam ir nepieciešami gan pozitīvi, gan negatīvi emocionāli pārdzīvojumi, bez tiem mūsu dzīve nav iespējama.
Kā norāda daudzi psihologi un mūzikas zinātnieki, mūzika ir viens no tiem mākslas veidiem, kas visdaudzveidīgāk attēlo mūsu emocionālo dzīvi. Mūzika spēj dziļi ietekmēt cilvēka jūtu pasauli, radot klausītājos dažādas noskaņas un izjūtas.
Mūsdienās mūzika skan it visur: uz ielas, sabiedriskās iestādēs, veikalos, pirmskolas mācību iestādēs, skolās, arī mājās. Tas liecina par cilvēku mīlestību uz mūziku, bet šī mūzika bieži vien ir pārāk uzbudinoša, bērnam nepiemērota. Mūzika var ne tikai veidot bērna estētisko gaumi, bet arī nepareizu gaumi, kavēt tās attīstību, neveicināt pozitīvo emociju attīstību.
Prasme uztvert un izjust mūziku nerodas pati no sevis, jārada apstākļi, tā ir jāattīsta sistemātiski, gan nodarbībās, kur ievirzi dod pedagogs, gan arī pašam bērnam.
Pirmskolas izglītības iestādēs bieži vien mūzikas nodarbībās vairāk uzmanības tiek veltīts dziedāšanai, bet svarīgi izmantot arī citas nodarbību formas, kā piemēram, mūzikas klausīšanos. Dziedāšana ir svarīga, tā attīsta dzirdi, bērna uztveri un ievada viņu mūzikas pasaulē. Bez tās ar mūzikas klausīšanās palīdzību bērnam var parādīt dažāda rakstura, tembrāli bagātus skaņdarbus, pakāpeniski ievadot bērnu mūzikas pasaulē, vienlaicīgi attīstot, bagātinot viņa jūtu pasauli.
Pētot pedagoģiski psiholoģisko literatūru, darba autore secina, ka mūzika ir dabisks bērna vispusīgas attīstības virzītājs. Visi izziņas procesi noris sekmīgāk, ja tos pavada noteikts emocionāls pārdzīvojums. Sevišķi spilgti tas atklājas atmiņas procesā. Labāk iegaumējam, ilgāk saglabājam un vieglāk atceramies informāciju, ko pavada emocionāla attieksme.…
