Plānošanas reģionu statusa un funkciju problēmas

Pēc pašvaldību iniciatīvas sākot ar 1997. gadu tika veidotas reģionu institūcijas, kas nodarbojās ar kopīgu attīstības plānošanu. Tika izstrādāts Reģionālās attīstības likums, kas šodien nosaka plānošanas reģionu statusu, funkcijas, pakļautību un sadarbību. Tā kā Latvija pēdējos gados ir piedzīvojusi pārmaiņas administratīvajā iedalījumā, interesanti noskaidrot, kā šīm pārmaiņām ir pielāgojušies plānošanas reģioni. Kopš uzsākta reģionālā plānošana ir pagājuši vairāk kā 10 gadi un šo reģionu attīstības plānošana galvenokārt balstās uz Latvijas Nacionālo attīstības plānu un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Šie ir vieni no svarīgākajiem dokumentiem, uz kuriem pamatojoties tiek pieņemti vieni vai otri lēmumi, kas attiecas uz reģionālo attīstību.
Katra reģiona plānošanas aģentūra ir neatkarīga no pārējām, taču tās organizē sanāksmes, lai plānotu kopējo attīstību. Bez minētās sanāksmes, plānošanas reģions piedalās arī dažādu citu aģentūru organizētajās sanāksmēs, ministriju rīkotajās sanāksmēs, kā arī piedalās vietējo pašvaldību un padomes rīkotajās sēdēs.
Darba galvenais uzdevums bija noskaidrot plānošanas reģionu statusa un funkciju problēmas. Lai to noskaidrotu tika veikta struktūru analīze, funkciju salīdzināšana, kā arī nointervēts pārstāvis no Zemgales plānošanas reģiona.…