Pļava ir ekosistēma, ko veido daudzgadīgu lakstaugu sabiedrības. Pļavas parasti ir izveidojušās ilgstošas ganīšanas un pļaušanas rezultātā.
Mūsu valsts atrodas mežu zonā. Tas nozīmē, ka gandrīz neviena pļava pie mums nevar ilgstoši pastāvēt, ja tā netiek īpaši uzturēta – ganīta vai pļauta. Ja pļavas netiek ganītas vai pļautas, tās pamazām aizaug ar kokiem vai krūmiem.
Ja jau pļava ir cilvēka uzturēta ekosistēma, tad vai patiešām pie mums nebija pļavu sugu tajos senajos laikos, kad cilvēki vēl nenodarbojās ar lauksaimniecību? Nelielās platībās pļavas pie mums ir pastāvējušas arī bez cilvēka palīdzības. Pirms vairākiem gadu tūkstošiem mūsu mežos bija daudz vairāk lielo zālēdāju dzīvnieku nekā tagad. Viņi ganījās mežos, kur ne tikai nograuza lakstaugus, bet pamielojās arī ar jauno koku dīgstiem. Tā viņi „iekopa” nelielas mežu pļavas vai lauces, kur koki nevarēja ieaugt, ja pārāk garšoja sumbriem vai aļņiem.
Arī mūsdienās pļavas var veidoties dabiski. Piemēram, bebrs ir izveidojis aizsprostu uz kādas upes – appludinājis ieleju un aizvācis kokus. Pēc kāda laika, kad aizsprosta apkaimē vairs nav to koku, kas garšo bebriem, bebrs savu ūdenskrātuvi pamet un dodas uz citu vietu taisīt jaunu aizsprostu. Vecais aizsprosts vairs netiek uzturēts un pēc kāda laika sabrūk. Bijušās ūdenskrātuves vietā nu ir „bebru pļava” – klaja platība, kurā aug pļavu augi. Taču ilgākais 10 gadu laikā šī vieta aizaug ar kokiem un krūmiem – pļavas vietu atkal ieņem mežs.
Vai pļava ir nozīmīgs biotops?
Cilvēkiem nereti šķiet, ka īstās dabas vērtības atrodamas dziļos mežos un purvos, un varbūt vēl ezeru salās un vecos parkos, un ka pļava nav nekas īpašs, kaut vai tāpēc, ka pļavas ir visur un mēs ikdienā staigājam tām pāri. Tā nav taisnība. Pirmkārt, pļavās sastopama vairāk nekā puse no Latvijas Sarkanās grāmatas sugām, tātad reto sugu pļavās ir vairāk nekā jebkurā citā biotopā. Otrkārt, ne viss, kas izskatās pēc pļavas, patiesībā arī ir pļava.
Lielākā daļa Latvijas laukos redzamo zālāju nav īstas pļavas – gan tādēļ, ka tās nesen tikušas artas, lakstaugi tajās ir iesēti ar sēklām, vai arī tās ir mēslotas. Abos gadījumos šajās vietās ir pavisam neliels sugu skaits. Kamolzāļu vai timotiņa tīraudzi botāniķi sauc par zālāju nevis par pļavu. Arī atmatas (nesen pamesti tīrumi vai dārzi) vēl nav pļavas. …