Plūdi ir dabiska upes gada cikla sastāvdaļa. Cilvēka aktivitāšu dēļ upju plūdi pašiem cilvēkiem kļūst par nozīmīgu problēmu. Mežu izciršana, purvu nosusināšana, upju gultnes iztaisnošana un gultnes iekļaušana dambjos novedusi pie daudz intensīvākiem plūdiem. Raksturīgi arī, ka cilvēki apbūvē upes palieni un pēc tam cenšas novērst dabisko šo palieņu applūšanu.
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem dabas katastrofās bojāgājušajiem ir plūdu upuri. Plaši plūdi izceļas, kad līst ļoti stiprs lietus un upes iziet no krastiem. Lielākos postījumus plūdi nodara, kad augsts ūdens līmenis turas ilgāk par nedēļu. Lielajos plūdos nereti sagrūst ēkas un noslīkst cilvēki. Kad pūš stiprs vējš, ir lietusgāzes un jūrā paaugstinās ūdens līmenis, apdzīvotās vietas piekrastes joslā ir apdraudētas.
Zinātnieki paredz, ka temperatūra uz Zemes 21.gadsimtā var paaugstināties pat par 4 grādiem. Savukārt šī klimata izmaiņa var novest pat pie milzīgām un, iespējams, neatgriezeniskām izmainām uz Zemes, arī plūdiem, taču tā jau būs cilvēku izkraistīta katastrofa (izplūdes gāzes, atmosfēras piesārņojums). 70% no visiem plūdiem notiek Āzijā, pēdējo 10 gadu tie ir radījuši ~ 15 mljrd. dolāru lielus zaudējumus, par ~ 65% izpostot infrastruktūru, galvenokārt ceļus, piestātnes, ostas, sakaru līnijas.
Plūdi Latvijas upēs visbiežāk rodas pavasara palos, īpaši ledus sastrēgumu rezultātā, tāpēc īpaša nozīme tika pievērsta ledus apstākļu un sniega segas pētīšanai, lai pēc iespējas agrāk ar ilgtermiņa palu prognozēm un konsultācijām par gaidāmo ledus iešanas gaitu varētu brīdināt par augstiem palu līmeņiem.…
