Policija ir uzraudzības un piespiedu institūciju sistēma daudzās valstīs, kas nodrošina iekšējo kārtību, novērš un atklāj noziegumus un veic citas ar valsts iekšējo drošību saistītas funkcijas. Eiropā viduslaikos policija, kā iekšējā pārvalde vispirms attīstījās pilsētās – ugunsdzēsēju dienests , celtniecības normu un korporāciju iekšējās kārtības noteikumu uzraudzība u. tml. 16- 17. gadsimtā Rietumeiropā ar terminu ‘’ policija’’ saprata sabiedriskās drošības aizsardzību, saimnieciskās dzīves regulēšanu , represijas pret izšķērdību un izvirtību. Latvijas teritorijā dzimtbūšanas laikā bija muižas policija, kuras funkcijas veica muižas valdītājs pamatojoties uz dzimtkunga personisko varu pār viņa valdījumā esošās muižas dzimtcilvēkiem. Muižas policijas tiesībās ietilpa mājas pārmācības tiesības, uzraudzība par pastāvošās kārtības noteikumu ievērošanu, izbēgušo zemnieku vajāšana, tiesības sodīt par nenozīmīgiem pārkāpumiem un apcietināt par smagākiem noziegumiem. Muižas policija pārzināja pagasta policijas darbību. Pagasta policija bija pašvaldības institūcija ar uzraudzības tiesībām. Tai bija tiesības sodīt iedzīvotājus par policijas likumu pārkāpumiem un apcietināt noziedzniekus pagasta robežās. Nostiprinoties demokrātijai 19.- 20. gadsimta sākumā policijas tiesības un pilnvaras tika noteiktas likumdošanas aktos. Valstīs ar autoritāro režīmu policija bija centralizēta un stingri kontrolēta policijas institūciju sistēma, bet totalitārajos režīmos policija kļuva par valsts terora ieroci pret valdošās politiskās partijas ideoloģiskajiem pretiniekiem. Policija jebkurā sabiedrībā ir atbildīga par savu rīcību komandieru priekšā, bet demokrātiskā sabiedrībā tā ir atbildīga arī pret likumdevēju, presi, iedzīvotāju grupām un likuma priekšā. Iedzīvotāji demokrātiskā sabiedrībā vēlas, lai policija ne tikai izpilda likumus, bet arī pati tos ievēro. Policijas atbildība pret sabiedrību ir jēdziens, kam rietumu demokrātijās jau ir sava vēsture. Tas ietver ne tikai iedzīvotāju iespējas , piemēram, pārsūdzēt vai apstrīdēt policijas lēmumus, bet arī policijas atbildību par savu darbu sabiedrības priekšā. Tas attiecas gan uz padarīto darbu cīņā ar noziedzību, gan uz policijas darbinieka individuālo rīcību. Demokrātiskās valstīs policija dara to pašu, ko policija veic autoritārajos režīmos – patrulē ielās, izmeklē noziegumus, izpilda instrukcijas, arestē un nopratina aizdomās turētos. Latvijas teritorijā policija ir darbojusies dažādu režīmu laikā. Šajā darbā tiks dots ieskats Latvijas policijas vēsturiskajā tapšanas gaitā. Apskatīta policijas darbība, darbinieku pienākumi, iztirzātas problēmas, kas rodas policijas darbā. Ņemot vērā patreizējo starptautisko tiesībsargājošo instanču tendenci apvienot spēkus cīņai pret starptautisko noziedzību, darbā tiks aplūkota arī galvenos aspektos Latvijas policijas sadarbības ar starptautiskām policijas organizācijām.…
