Secinājumi
Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, - diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.
Diskriminācija ir aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo personu salīdzināmos apstākļos, un kuras pamatā ir aizliegtas atšķirīgas attieksmes izpausme, tajā skaitā personas aizskaršana un norādījums personu diskriminēt. Par diskrimināciju nav uzskatāma atšķirīga attieksme, ja īpašība atbilst objektīvai prasībai, ja šīs prasības mērķis ir tiesisks un tā sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
Amatpersonu vidū diskriminācija ir ļoti izplatīta, jo cilvēki ir aizspriedumaini, steriotiepiem pārbāzti, dezinformēti, ko steidzami vajadzētu mainīt. Sākot no sliktajiem piemēriem – priekšniekiem, beidzot ar izpildvaru – amatpersonām, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem. Katra indivīda attieksme liecina par policijas domām kopumā, policijas viedokli un attieksmi. Policijas, tā jau nespodrais tēls ir jāspodrina, nevis personīgie aizspriedumi un nepatika jārāda plašajā sabiedrībā, kur un katra stūra tiek tverti mirkļi, kad kāda amatpersona neizdara kaut ko likuma ietvaros.
…