Politiķa tēla psiholoģiskā analīze

Hipotēze: Pastāv nozīmīga sakarība starp J.Ādamsona tieksmi uz varu un viņa bērnībā piedzīvoto tēva trūkumu un jaunākā bērna statusu.

Atsaucoties uz interneta portālā [1] publicētajiem faktiem par J.Ādamsona dzimšanas datiem, vietu un vecāku laulības šķiršanas brīdi, kā arī uz tālāk sekojošo biogrāfiju, varu secināt, ka ekspolitiķa personības attīstības pamatā ir kompensācijas izpausmes uz piedzīvoto tēva trūkumu bērnībā.
Par cik J.Ādamsonam vēl ir 2 brāļi un māsa, viņš varētu būt 4. bērns ģimenē, kas pēc A.Ādlera teorijas nozīmē, ka ekspolitiķim piemīt jaunākā bērna statuss. Varētu būt, ka pret viņu tika vērsta vecāko brāļu agresija un izsmiešana vai cita veida psiholoģiskais terors, kas radīja bailes, izmisumu un bezpalīdzību, kura savukārt tiek atreaģēta politiskajā varā un citu valstisku procesu ietekmēšanā.
Pēc psihoanalīzes teorijas uz varu virza tieksme samazināt mazvērtības kompleksu, kas izveidojies līdz 5 gadu vecumam. Varas izjūta rada priekšnoteikumu vairāku dziņu vienlāicīgai apmierināšanai tādējādi piešķir koncentrētu papildspēku.
Kaislīgu „pedofīlijas lietas” publiskošanu varētu skaidrot kā psihiskās inflācijas procesu, kurā J.Ādamsons gūst apmierinājumu par „padarīto darbiņu” un tīksminās par iesaistītajām-atmaskotajām personām /varbūt bērnībā piedzīvota sexuālā izmantošana, kas sevišķi liek rīkoties?/. Ar savu propogandu „visi ir homīši, pedofīli” un „intrigu vērpšanu” rada tautā lieku sasprindzinājumu. …