Politika un vara - divas lietas, kuras ir savstarpēji nesaraujami saistītas, kā arī saistītas ar cilvēkiem un cilvēces vēsturi. Liktenis formu iegūst saskarities ar varu. Visintensīvākie intensīvākie punkti sabiedrību dzīvē ir bijuši saistīti ar cīņu par varu.
Ir daudz politikas un varas definīciju un izskaidrojumu, taču par klasisko uzskata M. Vēbera varas definīciju: vara ir stāvoklis, kad viens subjekts var uzspiest savu gribu otram. Savukārt Ašmanis šo definīciju it kā papildina ar domu, ka” vara var būt piespiedu un brīvprātīga”1. Ar politiku ir nedaudz vienkāršāk, jo tas ir salīdzinoši jaunāks jēdziens nekā vara, to es sīkāk paskaidrošu savā referātā. Politika ir sabiedrības pārvaldīšana, jeb kā raksta M. Fuko: „Politika ir karš, kurš turpinās ar citiem līdzekļiem.”2 Būtībā var teikt, ka politika ir nodarbošanās ar valsts lietām.
Šo politikas un varas jēdzienu sīkāku skaidrojumu un dažādo autoru domas par tiem es izklāstīšu savā referatā.
Ko īsti mēs saprotam ar politiku? Šis jēdziens ir ārkārtīgi plaš un aptver sevī daudz un dažādus darbības veidus. Tāpat kā politiku socioloģiski nevar definēt, kas ir valsts un politiskā savienība. M. Vēbers uzskata, ka moderno valsti var definēt ar fizisku vardarbību. „ Ikviena valsts tiek balstīta uz vardarbību”,1 tā teica Trockis Brestļitovskā.
Es šim apgalvojumam nepiekrītu, tāpat kā daudzām Vēbera domām, jo daudzos gadījumos šī pakļaušanās notiek labprātīgi. Ja par piemēru ņem viduslaikus vai vēl agrāku sabiedrību, tad var teikt, ka šī pakļaušanās notika pēc cilvēku brīvas gribas, jo viņu dzīvesveids prasīja, kādu kas par visu atbildētu, cilvēki to neizjuta kā vardarbību, kaut gan iespējams, ka tieši toreiz tā tāda bija vārda tiešā nozīmē, jo neko citu viņi nezināja. Mūsdienās cilvēkiem esot izglītotākiem, kā arī pateicoties „ ceturtajai varai” – masu informācijas līdzekļiem, mēs zinām visu, kas notiek Latvijā un citur pasaulē un varam salīdzināt un spriest, ir tā vardarība vai nav. Es piekrītu apgalvojumam, ka vara var tikt uzspiesta, taču nevienmēr tas tiek izdarīts vardarbīgi. Pastāv vairāki atkarības veidi: fiziskā atkarība- piešķirt vai liegt fiziskās eksistences ierobežošanu, ekonomiskā atkarība – eksistences līdzekļu piešķiršana vai liegšana, informatīvā atkarība – iespēja piešķirt vai liegt piekļūšanu nozīmīgai informācijai. Melus arī var uzskatīt par informatīvo varu.
Vēbers uzskata, ka bez vardarbības valsts nemaz nevar pastāvēt, jo tad valdītu anarhija. Protams vardarbība nav vienīgais valdīšanas veids, taču tas ir „ specifisks valsts līdzeklis”, līdz ar to politika nozīmē tiekšanos pēc līdzdalības varā. Tas, kas nodarbojas ar politiku tiecas pēc varas kā līdzekļa, lai sasniegtu citus mērķus vai arī pēc varas „ pašas varas dēļ”. Varai ir nepieciešami cilvēki, ko vadīt, tādēļ pastāv vairākas varas pazīmes: 1.Tradicionālā vara – tradīcijas, kuras ir iesakņojušās no paaudzes paaudzē, neviens neapšauba šo varu, tās ir monarhijas.…