Politiskā kultūra ir politisko uzskatu, zināšanu un pārliecības kopums, prasme to izmantot politiskajā darbībā.1 No politiskās kultūras struktūrelementiem es savā referātā sīkāk apskatīšu vienu elementu - politiskās partijas. Šo zināšanu, dažādu uzskatu un pārliecību pārstāv dažādas mūsdienu partijas, kas veidojās katrā valstī atsevišķi, ar dažādām pārliecībām un uzskatiem. Politiskās partijas savā ziņā atspoguļo sabiedrības intereses, pārstāvot tās valdībā un, cenšoties tās aizstāvēt savā darbībā. Aprakstīšu, kas tad īsti ir politiskās partijas, kāda ir to tapšana, kādas to funkcijas un kā tās tiek iedalītas un kādas ir politisko partiju sistēmas.
Mūsdienu politiskā dzīve ir ļoti sarežģīta. Tajā piedalās daudz politisko dalībnieku, kuru vidū būtisku lomu ieņem arī politiskās partijas. Ievērojot politisko partiju nozīmīgo vietu sabiedrības politiskajā dzīvē, to reālo stāvokli un funkcijas, ir skaidra interese par politiskajām partijām mūsdienu dzīvē. Politiskās partijas ir galvenā pārstāvnieciskā leģitīmā saikne starp pilsoņiem un valsti. Partijas ir galvenie politiskie aktieri valdību veidošanā un saglabāšanā. Vairāk nekā pirms pusgadsimta E. Šatšneiders (1892-1971) atzina, ka mūsdienu demokrātiju nav iespējams saglabāt bez politiskajām partijām.
Pirmkārt, būtu jāsāk izpētīt , ko nozīmē vārds “partija”. Latīņu valodā vārds pars nozīmē “daļa, kaut kā lielāka sastāvdaļa”. Vēsturē zināms, ka pirmās partijas veidojās Senajā Grieķijā. Tās bija skaitliski nelielas un bez noteiktas organizatoriskas uzbūves. Tā, piemēram, Cicerons runāja par “frakcijām” vai “partijām” atšķirībā no “amičitijas”, kas bija dižciltīgo savienības.1
Pastāv uzskats, ka par partijām jau var runāt kopš tā brīža, kad politika kļuva par profesionālās darbības veidu; tikai laika gaitā ir mainījušās partiju funkcijas un sabiedrības attieksme pret tām.…
