Politiskie režīmi: izpratne, salīdzināšanas analīze

NEDAUDZ VĒSTURES
Pirmajam pasaules karam un Parīzes miera konferences lēmumiem sekoja sarežģīts periods, kura laikā notika būtiskas pārmaiņas daudzu Eiropas valstu politiskajā iekārtā. 20. gadsimta 20. gadu sākumā daudzas Eiropas valstis lika lielas cerības uz demokrātiju, bet jau 20. gadu otrajā pusē un 30. gadu sākumā daudzās valstīs tā sāka ierobežot vai pilnībā likvidēja. No 29 Eiropas valstīm parlamentārā demokrātija saglabājās tikai 12, bet 17 valstīs radās dažāda tipa vienas personas vai partijas diktatūras. Pārmaiņu cēlonis galvenokārt bija saistīts ar Pirmā pasaules kara un pasaules ekonomiskās krīzes sekām. Radās jauni ideoloģiski virzieni – komunisms, fašisms un nacisms u.c.
Daudzās valstīs demokrātiju nomainīja autoritārie režīmi, jo:
1)Pieredzes trūkums un nespēja daudzās problēmās ātri un sekmīgi atrisināt izraisīja sabiedrības vilšanos demokrātijas ideālos;
2)Krievijā un Vācijā jau bija izveidojušies totalitārie režīmi (tie iedvesmoja radikālo politisko virzienu atbalstītājus).
Sekojot “lielo diktatoru” – Staļina, Musolīni un Hitlera paraugam, daudzās valstīs demokrātiju nomainīja autoritārie režīmi:
1. 1926. gadā Polijā varu pārņēma viens no valsts atjaunotājiem – Juzefs Pilsudskis;
2. 1928. gadā Albānijā un 1929. gadā Dienvidslāvijā tika nodibināta savdabīga karaļa diktatūra;
3. 1920. gadā Ungārijā pēc neilgās karaļa varas pastāvēšans ģenerālis Miklošs Horti izveidoja militāru diktatūru.
…