Tēma par politiskajiem režīmiem un to nomaiņu ieņem diezgan svarīgu vietu politoloģijas kursā, jo tās izpratne dod iespēju apskatīt politiskās sistēmas darbības reālās mijiedarbības kopējo raksturojumu. Mūsu politiskajā vēsturē diezgan bieži iespējams vērot gadījumus, kad konstitūcijas, kuras veidotas pēc visām demokrātijas pamatiezīmēm, ir tikai butaforiskas, jo īstajā politiskajā praksē nav skārtotības un valda pilnīga patvaļa.
Protams, šajā darbā būs sīkāk apskatīti tikai trīs galvenie politiskie režīmi, ar kuriem saskārās visa pasaule, taču pastāv daudz dažādu citu sīkāku režīmu iedalījumu, kādos tos sadalīja politikas zinātnes pamatlicēji, tai skaitā arī Makss Vēbers.
Politisko režīmu maiņa parasti ir ļoti svarīgs notikums, kas ietekmē ne tikai valsts un tās institūciju darbību, bet arī sabiedrību kopumā. Katra režīmu maiņa nes jaunas pārmaiņas un katrā valstī tā norisinās citādā. Valstīs, kurās tā norisinājusies mierīgā ceļa ir daudz iespējamāk, ka šis režīms, kurš netika vardarbīgi uzspeists, saglabāsies un pilnvērtīgi funkcionēs arī turpmāk, jo, ja režīms ir uzspiests, tas nav leģitīms, un šādi neleģitīmi režīmi nevar ilgi un pilnvērtīgi funkcionēt. „Režīmu nomaiņa Latvijā 20.gs. 80. Un 90. Gadu mijā pierāda, cik nozīmīgs ir sabiedrības esošajam politiskajam režīmam. Turklāt šie notikumi demonstrē, ka leģitimitātes trūkums var nopietni ietekmēt pat totalitārā režīma pastāvēšanu.” [1.;30.lpp.]
Darba gaitā būs iespējams iepazīties ar politiskajiem režīmiem Latvijā, to maiņas klasifikāciju norisi, kā arī izzināt katra noteiktā pastāvošā režīma un varas leģitimitāti Latvijā. Kā arī ar katra režīma īsu raksturojumu un kā tas izpaudies Latvijā. Arī apraksti par režīmu nomaiņas formām un kuras no tām tikušas izmantotas arī mūsu valstī un kā tas ir norisinājies, kā arī demokratizācija Latvijā.…
