Postmodernisms

Nobeigums
Postmodernisma dizains ir pretrunā ar modernisma principiem, tos apvieno vai attīsta ar jauniem paņēmieniem.
Dažādie aizgūtie eklektiskie elementi postmodernisma arhitektūrā izmantoti nevis kā materiāls, no kura jāveido vesela celtne, bet tikai kā informācijas līdzeklis. Par galveno mērķi tiek izvirzīts pārsteigt skatītāju, nereti šos elementus ironiski izkārtojot vai pretstatot. Postmodernisms, tiecoties pēc monumentalitātes un simbolikas, bet nespējot to pilnā mērā sasniegt, spiests apmierināties ar asprātīgu joku un ironijas ceļā izraisītiem efektiem.
Postmodernisms vēršas pret trim galvenajām Rietumeiropas pārliecībām- antropocentrismu (cilvēka nostādīšanu pasaules centrā), logocentrismu (maksimālu uzticību prātam, tā atzīšana par galveno), skaistumu kā absolūtu ideju (pārliecību, ka mākslā var radīt viennozīmīgu skaistumu).
Savas pastāvēšanas laikā no 1981. līdz 1987. gadam Memfisas grupa paspēja radīt apvērsumu dizaina uztverē, šokēt publiku un iedvesmot jauno paaudzi. Viņu devums ir atsevišķa stāsta vērts, atliek vien nosaukt vārdus: E. Sotsass, M. deLuki, A. Branzī, M. Tūns, Dž. Mariskals, ietekmējušies tādi dizaina spīdekļi kā Rons Arads, Džespers Morisons, Filips Starks.
Nav patiesības, ir tikai interpretācijas – šī Nīčes izteiktā doma lieliski atklāj postmodernisma būtību.

…