Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:221243
 
Author:
Evaluation:
Published: 28.04.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Extract

Dekonstrukcijai kritizējot valodu, kas nepieciešama definīcijas izveidošanai, pašu dekonstrukciju ir sarežģīti definēt, tādēļ Deridā parasti izmanto citošanu, lai paskaidrotu, kas dekonstrukcija nav. Tā nav metode, jo nav mehāniska darbība, konkrēta noteikumu kopuma piemērošana tekstam, tādējādi to katrreiz padarot lasītāja gaidām atbilstošu. Deridā dekonstrukciju sauc par notikumu, kas vienmēr ir savādāks un nekad neatkārtojas. Tā nav arī kritika Kantiskajā izpratnē, jo nav iespējams izvairīties no dogmatisma (ko Kants pretnostatīja kritikai) valodā. Dekonstrukcija nav arī analīze, jo analīze paredz teksta sadalīšanu pa nozīmēm, taču Deridā iebilst, ka tekstā nav atsevišķu, patstāvīgu nozīmju, jo atsevišķas tā daļas ir saprotamas vienīgi pēc to veidojošajām attiecībām ar pārējo tekstu.
Deridā lingvistikas būtību izsaka uzskats, ka viss eksistējošais, visa pasaule ir bezgalīgs teksts, nekas nav ārpus tā. Visi konteksti ir interteksti, katra patība, vai tas būtu kritiķis, dzejnieks vai lasītājs, izpaužas kā valodas konstrukcija – teksts. Haotisko tekstualitāti nepieciešams regulēt un kontrolēt, jo neviena teksta būtība nav patiesība, patiesība lokalizējas lasījumā. Metaforas Deridā dēvē par ilūzijas avotu un apgalvo, ka nekam nav noslēguma, lieto apzīmējumu trace, pēdas, kas neved ne uz ko stabilu, bet gan uz archetrace, pirmatnējām pēdām, kas pazūd un atkal parādās, tomēr arī tās līdz konkrētam, stabilam galamērķim nenoved.
Deridā darbi ir sašķobījuši mūsdienu izteikti racionālistiskās Rietumu sabiedrības pamatus. Dekonstrukcija, tāpat kā reiz eksistenciālisms, ir izlauzusies ārpus filozofijas un literatūrteorijas, kļūdama par plaši pielietotu terminu gan presē, gan televīzijā, gan ikdienas dzīvē, lai gan nereti šādā veidā tikusi laupīta daļa termina jēgas.
Nekas nav ārpus teksta. Deridā to uzsver vienmēr. Uzskatīdams atombruņojumu par visvairāk no informācijas, struktūrām un komunikācijas atkarīgo ieroci visā cilvēces vēsturē, par ieroci, kā darbība balstīta uz kodu un uzskatāmās dekodēšanas struktūrām. Deridā šo parādību sauc par pasakaini tekstuālu, jo visa sabiedrība karājas ‘’nukleārās retorikas pavedienā’’1 .

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register