Likums garantē personu tiesības aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības un intereses. Šo tiesību realizācija ir iespējama tikai atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Prasības pieteikumā ir jānorāda likums, uz kuru prasība ir pamatota, tās pamats un apstākļi, kas apliecina, ka nav iespējams strīdu atrisināt ārpustiesas kārtībā.
Viens no efektīvākajiem līdzekļiem panākt prasības realizāciju, ir prasības nodrošināšanas institūts, kas tiek bieži izmantots civilprocesuālā kārtībā izskatāmām prasības lietām mantiskos strīdos. Ir izplatīts uzskats, ka prasības nodrošināšanas pieteikuma apmierināšana jau ir puse no uzvaras visā procesā un šāds uzskats nav bez pamata, jo prasības nodrošināšana ievērojami apgrūtina atbildētāja saimnieciskās, finansiālās vai cita rakstura darbības tiesvedības periodā, kurš, neskatoties uz procesuālās ekonomijas principu, ko paredz likums „Par tiesu varu”, tomēr parasti ilgst vismaz divus gadus, ja tiesvedība norit visās trīs tiesu instancēs, kamēr spēkā stājas tiesas spriedums. Tomēr šajā laikā zināmas priekšrocības ir prasītājam, tā kā viņš savu prasību un tās izpildi gadījumā, ja tiesas spriedums būs labvēlīgs prasītājam, ir jau nodrošinājis, kamēr atbildētāja (it īpaši komersanta) eksistence šajā laika periodā ir būtiski ierobežota un apgrūtināta, protams, ievērojot piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli (ļus). Prasības nodrošināšana arī ir vērtējama kā papildus stimuls mierizlīguma noslēgšanai un tiesvedības izbeigšanai, ko cenšas panākt arī tiesas tā paša procesuālās ekonomijas principa un vispārējās noslogotības dēļ. Atbildētājs būs daudz piekāpīgāks un kompromisiem pretimnākošāks gadījumā, ja tiks piemērots prasības nodrošinājums. Taču diemžēl nav izslēgti arī gadījumi, kad prasības nodrošinājumu prasītājs piemēro kā tiesiskas šantāžas (ja šādu terminu vispār ir iespējams lietot) līdzekli, lai panāktu sev vēlamu rezultātu pat gadījumā, kad prasība pati par sevi ir nepamatota un būtu noraidāma. Atbildētājs, izvērtējot savas iespējas tiesas procesā, kā arī laiku, kādu prasīs tiesvedība, dažkārt ir spiests izvēlēties mazāko no diviem ļaunumiem un izpildīt vai daļēji izpildīt nepamatotas prasības, nekā rēķināties ar to, ka viņa saimnieciskā darbība būs būtiski ierobežota visas tiesvedības gaitas periodā.…
