Bieži vien darījuma puses, kreditors un parādnieks laika gaitā vienā un tajā pašā darījumā mainās. Nomainīties var parādnieks, bet jāņem vērā, ka šādu nomaiņu var izdarīt tikai ar kreditora piekrišanu – delegācija. Parasti parādnieka maiņa notiek ar pārjaunojuma – novatio, līguma palīdzību. Var arī nomainīties kreditors, šāda maiņa saucama par cesiju – cessio, savukārt šāda kreditora maiņa notiek bez parādnieka piekrišanas, un pat nav pienākums sevišķi brīdināt parādnieku, ka šādas darbības ir veiktas, protams, ar piebildi, ja līgums nenosaka citādi.
Šo tematu izvēlējos, jo kad manās parādnieks, tad vēl rodama kāda skaidrība, bet kreditora maiņas gadījumā, īstas skaidrības nav. Sevišķi aktuāli tas bija deviņdesmito sākumā daudzu Latvijas komercbanku bankrotu gadījumā, kad prasījumi tika cedēti pa labi un pa kreisi un neviens tā īsti nevarēja nokontrolēt šo darījumu patiesumu un īstumu. Tagad gan jāsaka viss ir krietni gājis uz priekšu, jo šāda cedēšana reģistrējama publiskajā reģistrā izdarot atzīmi.
Būtiski darbā apskatīt cesijas tiesisko pamatu, kas izšķirama kā piespiesta un labprātīga uz tiesiska darījuma pamata. Piespiesta cesija faktiski būs ar likumu noteikta un arī ar tiesas spriedumu. Kā arī svarīgi noskaidrot kāda būtu ideāla cesijas forma, jo likums neierobežo formas izvēlē, bet ļauj vienoties, šeit pie tik svarīga darījuma būtu jāizvērtē sekas, ja tiek slēgta mutvārdu forma, jo likums ļauj gan cedentam, gan cesionāram prasīt prasījuma izpildi pie zināmiem apstākļiem un šajā momentā, ja noslēgta šāda forma būs grūti pierādīt strīdus gadījumā. Un mutvārdu formu būs ļoti viegli apstrīdēt, salīdzinot ar rakstveida pierādījumu, kas neprasa komentārus, jo redzam to, ko redzam.…
