Mantojuma tiesības Latvijā var rasties uz trim pamatiem: līguma, testamenta un likuma. Līgumiskajai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro, un šīm abām ir priekšroka pret likumisko. Jāteic, ka visi trīs mantojuma veidi var pastāvēt kopīgi.
Katru vienpusēju rīkojumu, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu vai par kādu mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu. Privātais testaments ir viens no testamentu veidiem. Tā regulācija ir noteikta Latvijas Republikas Civillikumā no 445. – 459.p.
Privātais testaments ir sena pēdējās gribas izteikuma forma, kura dažās valstīs ir vairāk, bet dažās mazāk populāra. Šajā darbā tiks apskatīta privātā testamenta attīstības vēsture. Par piemēriem tiks ņemtas Eiropas valstis un, protams, Latvija. Tas dos nelielu ieskatu testamentārās mantošanas tiesību nozīmi ārvalstīs.
Kursa darbā tiks apskatītas tēmas, kas saistītas ar privātā testamenta spēkā stašanās kārtību, apstrīdēšanu, tā formu, liecinieku lomu un nozīmi. Tāpat uzmanība tiks pievērsta privāto testamentu sastādīšanas laikam un vietai un labojumu un papildinājumu izdarīšanai testamentā, kā arī kļūdām. Pie tēmām tiks apskatīti arī tiesu prakses materiāli. Kursa darba mērķis ir parādīt privāto testamentu nozīmīgo lomu mantošanas tiesībās, kā arī to, kā jau minēju, sastādīšanas un spēkā stāšanās kārtību saistībā ar tiesu praksi. …
