Ieskats vēsturē.
Latvijā pirmie elektrības uzņēmumi radās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – vispirms Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un atsevišķās vietās Ziemeļvidzemē. 1939. gadā 15. oktobrī tika iedarbināta jaunā Ķeguma hidroelektrostacija un 22. decembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma Likumu par Valsts elektrības uzņēmuma "Ķegums" dibināšanu. Tā strādāja kopējā tīklā ar Rīgas pilsētas elektrostaciju, tādējādi izveidojot elektrosistēmu valstī. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas sākumu. Kā akciju sabiedrība “Latvenergo” uzņēmums tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tikai 1991. gada 8. Oktobrī.
Otrais pasaules karš sagrāva Latvijas enerģētiku. Republikas elektrosaimniecību atjaunoja un attīstīja bijušās PSRS ietvaros un tās politiskajā ietekmē. Kopš 1961. gada Latvijas energosistēma darbojas kopējā tīklā ar kaimiņu energosistēmām. Visiem republikas rajoniem kļuva pieejama lēta apvienotās energosistēmas elektroenerģija. Septiņdesmitajos gados turpinājās republikas enerģētikas papildināšana ar jaunām ģenerējošām jaudām, jūtami attīstījās 110-330 kV tīkli. No 1970. līdz 1988. gadam uzbūvēja trīs līdz sešas 110/20/10 kV apakšstacijas, 1000 km 20 kV līnijas, 1600 km zemsprieguma līnijas ik gadu.
Pirmajos gados pēc Latvijas patstāvības atgūšanas, valsts iekšzemes kopproduktam samazinoties divas reizes, arī elektroenerģijas patēriņš ir stabilizējies un uzrāda pat nelielu pieaugumu, un līdz ar Latvijas valsts tautsaimniecības kopīgo atveseļošanos var prognozēt, ka arī Latvenergo būs arvien lielāka loma valsts kopējā progresā.
1996. gadā Latvenergo, būdams galvenais elektroenerģijas ražotājs un piegādātājs visai Latvijai un galvenais siltumenerģijas ražotājs Rīgai, saražoja 3013 milj. kWh, un tas ir 48,1 % no nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma, bet 51,5 % Latvenergo iepirka no citām valstīm, piegādājot klientiem 6269 milj. kWh elektroenerģijas. Energosistēma izmantoja vietējos energoresursus – hidroenerģiju, kūdru, bet importēja gāzi, mazutu, ogles un elektroenerģiju.
…