Procesors ir viena no galvenajām datora aparatūras sastāvdaļām. Procesors datu apstrādes gaitā veic instrukciju interpretāciju un vada citu datora bloku darbību. Centrālais procesors sastāv no vadības bloka, aritmētiski loģiskā bloka un atmiņas. Personālajos datoros centrālo procesoru parasti veido, izmantojot vienu mikroprocesoru. Tas ir galvenais elements, kas veic datora funkcijas – nodrošina pamata aritmētisko, loģisko un ievades/izvades sistēmas darbību.. Termins ‘Procesors’ datorindustrijā tiek izmantots jau teju 50 gadu. Kopš pašiem tā pirmsākumiem, kad šī ierīce ieguva esošo nosaukumu, tās izmēri, forma, izskats u.c. ir krasi mainījusies vairāku gadu un gadu desmišu garumā, taču galveno funkciju saglabājusi absolūti nemainīgu. Pirmie procesori tika izstrādāti kā pasūtījuma produkti, kas, visbiežāk derēja tikai vienam noteiktam datoram(laikā, kad tika izstrādāti pirmie procesori, datoru skaits bija minimāls), taču šī metode, kad tika izgatavoti pasūtījuma procesori konkrētiem datoriem, ir pavērusi ceļu sāncensībai, kas procesoru attīstību pakāpeniski paātrināja un šobrīd to ļauj saukt par masveidā ražojamu preci. Šodien procesoru samazināšana un pielāgošana vairākiem datoriem un to tipiem, ļauj palielināt integrālās shēmas(IC) klātbūtni datoros(šobrīd tie ir pārsvarā visos ražotajos). Pusvadītāju parādīšanās integrālajās shēmās arī bija liels procesoru attīstības lēciens. Pusvadītāju novietošanai uz integrālās shēmas ir nepieciešams mazāks darba apjoms un materiāli, kas ļauj šo procesu veikt ar robotu palīdzību, tādējādi atkal samazinot izmaksas.…