Jauniešu profesionālās pašnoteikšanās teorētiskie aspekti
Kas tas ir profesija, specialitāte? “Profesija – cilvēka darba veids, kura robežas nosaka darba dalīšana un kuram nepieciešamas indivīda speciālas zināšanas un pieredze. Specialitāte – garīgo un fizisko spēku pielietošanas joma kādas profesijas ietvaros” (N. Ševandrins, 2003).
“Specialitāte ir jāapgūst, bet, lai to apgūtu, - jāmācās. Kad cilvēks ieguvis specialitāti, t.i., apguvis visas atbilstošās zināšanas un iemaņas, saka: viņa specialitāte ir… Profesija – tā ir radniecisku specialitāšu grupa. Tā, piemēram, nav skolotāja vispār, bet ir matemātikas skolotājs, vēstures skolotājs utt. Visas šīs specialitātes teorētiski apvienojas grupā, ko sauc par “pedagoga profesiju”. (J. Klimovs, 1975).
Tātad, stingri ņemot, izvēlās nevis profesiju, bet specialitāti, apgūst nevis profesiju, bet specialitāti. Taču ikdienā cieši iesakņojušies tādi vārdu savienojumi kā, piemēram “profesijas izvēle”. Turpmāk, šajā darbā bieži tiks lietots vārds “profesija”, apzīmējot ar to specialitāti (izņemot īpašus skaidrojumu gadījumus).
Profesijas izvēle ir viens no būtiskākajiem dzīves lēmumiem. No tā, cik pareizi izraudzīts dzīves ceļš, atkarīga katra cilvēka sabiedriskā vērtība, viņa vieta cilvēku vidū, apmierinātība ar darbu, fiziskā un psihiskā veselība, prieks un laime.
Pēc I. Kona (1989) domām, jautājumi “kas es gribu būt?” (profesionālā pašnoteikšanās) un “kāds es gribu būt?” (morālā pašnoteikšanās) sākumā pēc savas būtības neatšķiras, jo dzīves plāna radīšanas un savas identitātes meklējumu kontekstā jauniešu uzskati par nākotnes profesiju un esamību ir diezgan izplūduši un neskaidri. Tomēr pakāpeniski sākot apzināties sevi, savas spējas, vēlmes un intereses, jauniešos rodas konkrētas atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem.
…