Ievads
Referātā sniegts vispārīgs ieskats par Nord Stream gāzes cauruļvada projektu, tomēr lielāka uzmanība pievērsta šī projekta radītajiem riskiem Baltijas jūrā – to identificēšanai, novērtēšanai un iespējamo risinājumu definēšanai. Darba beigās izdarīti secinājumi par darba gaitā iegūtajām atziņām.
1. Īss projekta Nord Stream apraksts
Nord Stream Pipeline jeb Ziemeļeiropas gāzes cauruļvada izbūves mērķis Baltijas jūrā ir nodrošināt Krievijā iegūtās dabasgāzes nokļūšanu Eiropas, īpaši Vācijas, patēriņa tirgū (Larrson, 2007).
Nord Stream gāzes cauruļvada projektā paredzēts uz Baltijas jūras gultnes izbūvēt divas 1,223 km garus, paralēlus gāzes vadus, kas savienos Viborgu Portovajas līcī (Somu līcī) Krievijā un Greifsvaldi Vācijā, cauruļu ārējais diametrs paredzēts 1,220 metri, bet iekšējais – 1,153 metri. Aptuveni cauruļvada vidū paredzēts izbūvēt servisa platformu gāzes plūsmas regulēšanai (Larsson, 2007) (plānotais kopīgais caurplūstošais dabasgāzes daudzums abiem cauruļvadiem ir 55 miljardi kubikmetru gadā) (Fact Sheet „The Nord Stream Pipeline Project”, 2009).
Projekta izstrādes, realizācijas un ekspluatācijas mērķiem tika dibināts starptautisks kopuzņēmums Nord Stream AG. Lielākā daļa akciju (51%) pieder uzņēmumam „Gazprom”, pa 20% Vācijas uzņēmumiem „BASF/Wintershall” un „E.ON Ruhrgas” un atlikušie 9% - Nīderlandes uzņēmumam „N.V. Nederlandse Gasunie” (Nord Stream Espo atskaite, 2009).
Lai gan sākotnējais aprēķinātais budžets (2005. gadā) sastādija 4 miljardus eiro (Whist, 2008), šobrīd tas ir sasniedzis 7,5 miljardus eiro. Aptuveni 30% no projekta izmaksām tiks segtas no akcionāru puses, bet atlikušie 70% - no ārējiem finansējuma avotiem (Fact Sheet „The Nord Stream Pipeline Project”, 2009).
…