CIVILPROCESĀ prokurora piedalīšanās iespējama divās formās: civillietas ierosināšana un iestāšanās jau iesāktā procesā atzinuma došanai. Nepieciešamība aizsargāt personu un valsts intereses ir pirmais iemesls, kādēļ prokurors piedalās civilprocesā. Otrs - uzraudzīt, lai precīzi un vienveidīgi tiktu pildīti likumi un ievērotas tiesības.
Likumdošana, liecina, ka prokuratūra ir institūcija, kura veic uzraudzības funkciju par tiesas darbību, tajā skaitā arī par civillietu izskatīšanas un izlemšanas likumību tiesās.
Visi subjekti, kuriem ir pienākums pildīt likuma normu prasības, tiek ietverti prokurora uzraudzības sfērā, tajā skaitā gan tiesa, gan personas, kas piedalās lietā. Uzraudzība par likuma prasību izpildi civilprocesā, izskatot un izlemjot lietas tiesā, tiek veikta ar civilprocesuālo formu starpniecību, kuras nodrošina tiesas neatkarību tiesas spriešanā.
Prokurora uzraudzība un tiesas spriešana civillietās daudzviet sakrīt, taču tā tiek realizēta ar atšķirīgām metodēm un formām. Tādēļ tiesvedība civilprocesā visumā tiek uzskatīta par prokurora uzraudzības objektu un vienlaicīgi par līdzekli prokurora konstatēto likuma pārkāpumu novēršanai. No otras puses - prokurora piedalīšanās civilprocesā ir civilprocesuālo tiesību institūts un metode, kā tiek veikta prokurora uzraudzība par likuma prasību izpildi civilajā tiesvedībā1.
Pēdējos gadu desmitos prokuratūrai ir uzlikts daudz papildus pienākumu, kā rezultātā ir samazinājusies prokurora uzraudzība, tajā skaitā arī uzraudzība par civillietu izskatīšanu tiesā.
Prokurora piedalīšanās prakse civilajā tiesvedībā, arī likumdošana par prokurora uzraudzību būtu pilnveidojama, piemēram, ne civilajā tiesvedībā, ne likumdošanā par prokuratūru civillietas ierosināšanas un sagatavošanās stadijā tai nav precīzi noteikts prokurora tiesiskais stāvoklis. Tāpat ir nepieciešams sniegt rekomendācijas par to, kādās īsti lietās prokuroram būtu jāpiedalās.…