Psihe Z.Freida un K.G.Junga psiholoģijā

Psihe ir indivīdu spēja aktīvi (ar savu uzvedību) atspoguļot apkārtējo vidi psihiskā tēla veidā un regulēt, pateicoties tās atspoguļošanai, savas dzīvības norisi un savas attiecības ar vidi. Cilvēka psihe paredz ne tikai indivīda pielāgošanos videi un izdzīvošanu, bet arī spēju mērķtiecīgi mainīt šo vidi, radot jaunus apstākļus un atslēdzoties no situatīviem kairinātājiem un motīviem. Cilvēka psihe paredz apziņu atšķirībā no dzīvniekiem, un tā veidojas sociālās mijiedarbības rezultātā. Izmantojot šo apziņu, cilvēks veido ne tikai savu iekšējo pasauli, bet arī sociālās programmas un plānus, ko realizējot notiek visi sociālie procesi. Taču cilvēks nepiedzimst ar apziņu - tā viņam rodas līdz ar vispārināta, netieša pasaules atspoguļojuma rašanos līdz ar runas apgūšanu.
Cilvēka apziņai ir noteikta struktūra, kurā nosacīti var izdalīt vairākas apakšstruktūras.
Pirmā apziņas apakšstruktūra ir cilvēka spēja atspoguļot un apzināt sevi kā cilvēku ( seju, rokas, ķermenis, ādas krāsa, svars un kā personību ( raksturs, spējas, vajadzības). Tāpēc cilvēkam, atšķirībā no jebkura dzīvnieka, piemīt pašapziņa.
Otro apziņas apakšstruktūru veido cilvēka spēja izzināt apkārtējo pasauli. Tiesa, dzīvnieki arī izzina pasauli, bet viņu atspoguļošana kvalitatīvi atšķiras no cilvēka atspoguļošanas.
Trešā apziņas apakšstruktūra izpaužas kā tā saucamā apsteidzošās atspoguļošanas spēja. Apsteidzošā atspoguļošana ir cilvēka spēja izvirzīt mērķi un paredzēt tā sasniegšanas iespējas. …