Psiholoģija

Katrs cilvēks cenšas noskaidrot sava Es attiecības starp “kāds es esmu” un “kāds es gribētu būt”. Tie ir divi pašapziņas līmeņi, pirmo no tiem psiholoģijā sauc par Es – koncepciju, otro – par reālo Es. Priecājas, cieš, iedvesmojas, mīl vai nīst nevis Es – koncepcija, bet reālais Es. No šāda viedokļa Es – koncepcija nav nekas cits, kā priekšstats par Es, kurš var būt patiess vai nepatiess, tas var sākt dialogu vai konfliktu ar reālo Es.
Es – koncepcija – tā ir stingra struktūra, kura ir daļēji apzināta, bet daļēji pastāv neapinātā formā. Piemēram, ja cilvēks, saskaņā ar savu Es – koncepciju apinās sevi kā “nesaudzīgu un stipru”, tad viņam ir grūti paust augstsirdību un mīlestību.
Līdz ar to pašaudzināšanas psiholoģiskā pamatmehānisma būtība ir tā, lai pārvarētu Es – koncepcijas un reālā Es nesaskaņotību sevī – mainot savu dzīvesveidu tiekties pēc apzinātām Es – koncepcijas izmaiņām.
Ņemot vērā to, ka apzināšanās procesa pamatā ir cilvēka tīšas darbības un pārdzīvojumi, pašaudzināšana ir jāorganizē. Tam nepieciešams, lai cilvēks apinātos pašizziņas un pašattīstības procesu nepieciešamību, lai viņam rastos vajadzība, bet pēc tam – paradums.
…