Nobeigums
Uzsākot rakstīt šo referātu, manī jau bija pārliecība, ka psiholoģija ir ļoti sarežģīta. To minēju jau ievadā, cenšoties pareizi definēt psiholoģiju. Pēc šī referāta rakstīšanas vēlreiz pārliecinājos par to, cik plaša ir psiholoģija un cik daudzus aspektus tā aptver. Vēlos gan piebilst, ka definējot psiholoģiju, es lielāku uzsvaru liktu tieši uz cilvēka psihes pētīšanu. Lai gan psiholoģija pēta arī dzvīvnieku izturēšanos, tomēr būtu maldīgi abus šos virzienus kategorizēt vienādi. To labāk sapratu, lasot informāciju par biheiviorismu, kura pētījumos izmantoja žurkas un eksperimentu rezultātus tāpat attiecināja arī uz cilvēka uzvedību.
Vēl es ieguvu skaidrāku pārliecību par to, ka psiholoģija tomēr ir zinātne. Psiholoģija kā zinātne vienkārši ir grūti definējama, to nav iespējams pielīdzināt fizikai. Tāpat arī psiholoģijas vēstures attīstība un tajā radušies virzieni krasi atšķiras no, piemēram, ASV, Vācijas, Krievijas u.c. valstīm, tāpēc arī ir vērojamas pretrunas un atšķirības mūsdienu psiholoģijā, salīdzinot dažādas valstis.
Rakstot šo referātu, saskāros ar ļoti lielu informācijas apjomu. Kaut gan man jau iepriekš bija nojausma par psiholoģijas daudzveidību, tomēr negaidīju, ka psiholoģijas vēsturē saskaršos ar tik lielu informācijas pārpilnību. Šķiet, ka arī es psiholoģiju no sākuma uzskatīju par zinātni ar salīdzinoši īsu vēsturi. Taču, sākot iedziļināties jau seno domātāju idejās, sapratu, ka arī tiem ir bijusi liela ietekme psiholoģijai mūsdienās.
Atskārtu to, ka psiholoģijas attīstību ļoti ietekmē pasaules vēsturē notiekošie procesi kopumā, tos nav iespējams atdalīt. Tā mani, piemēram, pārsteidza, ka ilgajā viduslaiku posmā gandrīz vispār nebija domātāju, kurus būtu bijis vērts šajā darbā pieminēt. Savukārt, citos attīstības posmos nav iespējams uzsvērt katru pētnieku individuāli un aprakstīt viņa devumu, jo informācijas guvums ir tik liels, ka nākas to vispārināt.
…
