Jebkuras organizācijas funkcionēšanas procesā tiek novērota un novērtēta viena no sarežģītākajām parādībām – sociālpsiholoģiskais klimats grupā un visā organizācijā kopumā. Rietuma psiholoģijā radās daudz dažādu sociālpsiholoģiskā klimata pretrunīgas koncepcijas. Slavenais amerikāņu psihologs K. Levins – viens no organizācijas psiholoģiskas teorijas dibinātājiem, kurš sakumā pielietoja terminu “sociāla atmosfēra”, bet nedeva konkrētu definējumu šim jēdzienam. Vēlāk psihologi pienāk pie viena viedokļa, ka tas ir kāds vides psiholoģisko raksturojumu kopums un bija pielietots termins “vides klimats”, jeb “organizācijas klimats”.[18.,49.]
Kopš ir iznākusi D. Katza un R. Kana grāmata 1966.g. par šo fenomenu tiek spriests, ka tam jābūt sistemātiskam. Psiholoģiskais klimats kolektīvā ir neoficiāli izveidojusies attiecību sistēma, kas darbojas horizontāla un vertikālā virzienā. Tas ir valdošais psiholoģiskais noskaņojums un grupas biedru attieksme:
pret kopīgās darbības raksturu un apstākļiem (emocionālās un formāli lietišķās attiecības);
pret kolēģiem (horizontālās oficiāli lietišķās attiecības un savstarpējo attiecību simpātijas un antipātijas, cieņa un nepieņemšana);
pret grupas vadītāju (attiecības pa vertikāli: oficiāli lietišķās un savstarpējās attiecības, kam ir galvenā loma darbinieku apmierinātībā un cilvēka psiholoģiskajā pašsajūtā) [10.,42.].
Jāatzīmē arī tādi autori kā R. Peins un D.S. Pjū, kuri pievērsuši īpašu uzmanību organizācijas klimata koncepcijas radīšanai, t.i. centās to skatīt vienotā sistēmā zināmā mērā pastāvīgas un tai pat laikā cieši saistītas apakšsistēmas organizācijas psiholoģiskajā klimatā. Šie autori ir izdalījuši sekojošus blokus – apakšsistēmas:
a)organizācijas mērķis, tās lielums, resursi, tehnoloģiskās iespējas , īpašuma veidi un formas,
b)organizācijas struktūra, kurā tiek ietverta lomu un darbību struktūrēšana, varas sistēma un lomu konfigurācija struktūra,
c) organizācijas klimats – organizācijas spēja attīstīties, kā arī riska pielietošana lēmumu pieņemšanā,
d)pozitīvas emocionālās attiecības organizācijas locekļu starpā,
e)vadības un kontroles formas,
f)personības raksturojumi – starppersonu raksturojumi grupas locekļu starpā un visā organizācijā kopumā mijiedarbības procesā.[20.,138]…
