Psiholoģiskās atkarības

1.psiholoģiskās atkarības
Atkarības ir viens no veidiem, ka cilvēki risina savas problēmas. Sabiedrības attieksme pret atkarīgajiem ir neviennozīmīga, pat pretrunīga. Atkarība tiek apzīmēta kā slimība tad, kad tā „iestrēgst” – cilvēks pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem nespēj no atkarības atbrīvoties, ir psiholoģiski traucējumi. Atkarības ārstēšana ir laikietilpīgs, darbietilpīgs process gan atkarīgajam, gan viņa ārstam un ģimenei.
Bet kas tad īsti ir atkarība, kādas ir tās pazīmes - atkarība, vienkāršoti definējot, ir nepārvarama tieksme lietot noteiktas vielas vai realizēt noteiktu uzvedību. Atkarība ir savdabīga „bēgšana”, aiziešana no realitātes, koncentrējoties uz kādu šauru jomu un ignorējot pārējās. Jebkura atkarības forma viegli pāriet citā, t.s. ķīmiskā – uzvedības.
Par atkarību liecinošās galvenās pazīmes:
atkārtota, regulāra tieksme pēc noteiktas vielas, darbības
šāda uzvedība aizņem proporcionāli vairāk laika nekā citas darbības, tā tiek veikta uz citu darbību rēķina
pieaugoša spriedze, ja nav apmierināta vēlme pēc vielas, darbības
nopietnas garastāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar uzvedību – eiforija, kad saņemta vielas, darbības „deva”, pēcāk negatīva reakcija
negatīva ietekme uz veselību
noliegums – ar mani nekas slikts nenotiek, es neesmu atkarīgais; nevēlēšanās ārstēties vai arī ārstēšanās stratēģijas trūkums.
piespiedu darbības – meklē iespēju lietot konkrēto vielu vai realizēt konkrēto uzvedību;
depresīvas emocijas.…