Psihoseksuālās attīstības teorija ir austriešu psihoanalītiķa Zigmunda Freida formulēta psiholoģijas teorija, kas analizē cilvēka seksualitātes attīstību un tās ietekmi uz personības attīstību. Pēc Freida uzskatiem, cilvēks savas attīstības laikā iziet cauri vairākām psihoseksuālās attīstības stadijām, no kurām katrai raksturīga libido jeb instinktu koncentrēšanās uz citu ķermeņa erogēno zonu. Teorijā tiek apgalvots, ka visām stadijām ir secīgi jāiziet cauri, un, ja kādā no tām dzimumtieksme tiek apspiesta vai nav spējīga pietiekami izpausties, var veidoties fiksācija, kas izraisa trauksmi, kas, savukārt pieaugušā vecumā saglabājas kā neiroze. (Lantz & Ray, 2022)
Freida psihoseksuālās attīstības teorija sevī ietver piecas stadijas:
1. Orālā stadija. Šī stadija ilgst no dzimšanas līdz apmēram 18 mēnešu vecumam. Orālās stadijas laikā zīdaiņa galvenais baudas un apmierinātības avots ir orālās darbības, kā sūkāšana, graušana un zīšana. Fiksācija šajā stadijā var rezultēties kā alkoholisms, smēķēšana, pārēšanās vai nagu graušana pieaugušā vecumā. (Nunez, 2020)…