1958. gadā tika ieviesti PSRS kriminālās likumdošanas pamati, bāzējoties tajos, 1961. gadā LPSR pieņēma Kriminālkodeksu (KK). Tas iedalījās divās daļās - vispārīgā daļa noteica KK piemērošanas pamatprincipus, sevišķā daļa apskatīja noteiktus noziegumus. KK uzdevums gija galvenokārt aiztāvēt valsts iekārtu no noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī pilsoņus un politisko un ekonomisko sistēmu. Noziedzīgā nodarījuma definīcija ir caurausta ar padomju ideoloģiju, traktējot noziegumu kā darbību vai bezdarbību, kas apdraud, pirmkārt, padomju sociālistisko iekārtu, kā arī pilsoņu politiskās, mantojuma, u.c. tiesības. Par KK neievērošanu draudēja kriminālsods, sodāmība sākās jau sešpadsmit gadu vecumā. Izņēmums bija tādi noziegumi, kuri personai izprotami jau no mazotnes (piemēram, slepkavība) - šajos gadījumos kriminālatbildība iestājās jau četrpadsmit gadu vecumā. KK sodus iedalīja divās kategorijās - pamatsodos un papildsodos. Pamatsodos ietilpa tādi soda veidi kā brīvības atņemšana, izsūtījums, labošanās darbi, naudas sods, atstādināšana no amata, nopēlums, u.c. Tiem līdzās pastāvēja papildsodi - mantas konfiskācija, vecāku tiesību atņemšana un dienesta pakāpes atņemšana. Nāvessods pastāvēja līdzās pamatsodam un papildsodam kā izņēmuma soda veids. Maksimālais sods ar brīvības atņemšanu bija desmit gadi, lai gan īpaši smagu noziegumu gadījumā (piemēram, bīstamien recidīvistiem) brīvību atņēma uz laiku līdz 15 gadiem. Kriminālsods tika mazināts un sabiedrība aktīvi piedalījās noziedznieku pāraudzināšanā saskaņā ar V. Ļeņina ideju ar to, ka soda iedarbīgumu nosaka soda neizbēgamība, nevis tā bargums. KK sevišķajā daļā uzskatītie noziegumi vēlreiz pierāda PSRS un LPSR likumu pakļaušanos padomju ideoloģijai, piemēram, kontrabanda tika pielīdzināta noziegumam pret valsti, par to draudēja bargāks sods nekā, piemēram, par miesas bojājumu nodarīšanu. Šāda hierarhija atspoguļo sociālistiskās ideoloģijas pārākumu par personu un personas cilvēktiesībām. Līdz pat LPSR pastāvēšanas beigām krimināltiesībās iezīmējās tendence mazināt sodus par mazāk smagiem nodarījumiem, vienlaikus liekot uzsvaru uz antiideoloģisku nodarījumu smagāku sodāmību. …
