Simeons Deniss Puasons ir dzimis 1781. gada 21. jūnijā Pithivjērā, Francijā. Viņa tēvs bija zaldāts un ļoti stingras dabas. Viņš nolēma, ka medicīna var nodrošināt viņa dēlam drošu nākotni. Puasona tēvocis bija ķirurgs Fontainblauā (nelielā pilsētā netālu no Parīzes), tālab zēns tika nosūtīts uz turieni lai kļūtu par ķirurga mācekli. Taču Puasons atklāja, ka viņš nav piemērots ķirurga profesijai, jo, pirmkārt, viņam bija neliels koordinācijas trūkums, kas nozīmēja, ka viņš nespētu īsti precīzi izpildīt smalkās kustības operāciju laikā, un, otrkārt, lai gan Puasons bija talantīgs bērns, viņam nebija nekādas intereses par medicīnu. Viņš tika aizsūtīts uz mājām, taču 1796. gadā atgriezās Fontainblauā, lai iestātos École Centrale, populārā franču vidusskolas tipa iestādē, kurā atklājās, ka par spīti Puasona rokas ne tik lielai veiklībai, viņam piemita ārkārtīgi liels talants, it īpaši matemātikā. Tas ļoti iespaidoja viņa skolotājus, kuri iedrošināja Puasonu nokārtot iestājeksāmenus École Politehnikumā Parīzē 1798. gadā.
Viņa skolotāji Laplass un Lagranžs ātri pamanīja Puasona neparasto talantu uz matemātiku. Viņš pabeidza Politehnikumu 1800. gadā bez gala eksāmenu kārtošanas, jo pēdējā mācību gadā uzrakstīja izcilu pētījumu par vienādojumiem un Bezū teorēmu.
1802. gadā Puasons kļuva par profesora vietnieku École Politehnikumā, līdz 1806. gadā tika nozīmēts par profesoru. Šajā laikā viņš pētīja dažādas problēmas saistībā ar diferenciālvienādojumiem un parciālajiem diferenciālvienādojumiem. Kopš tā brīža Puasons pievērsās dažādiem jautājumiem, kurus pētīja un analizēja. It īpaši zinātnieku vilināja neatrisināmas problēmas, ar kurām netika galā citi zinātnieki. …
