Secinājumi
Darba mērķis ir sasniegts. Darba autors izpētīja Olaines 2. vidusskolas skolēnu publiskās uzstāšanās bailes un atrada veidu, kā pārvarēt šis bailes.
Darbā izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Bija noskaidrots cik bieži skolēni (9-12kl.) publiski uzstājās. Autors noskaidroja baiļu veidošanās mehānismus, to izpausmes formas un paņēmienus, kā pārvarēt bailes. Ir noteikts kādā veidā ir iespējams, izmantojot bailes no publiskās uzstāšanās, izveidot savu uzstāšanas stratēģiju. Ir izpētīta publiskās uzstāšanās psiholoģija un metodikas. Bija veikta skolēnu aptauja. Tika izanalizēti dati un izveidoti secinājumi.
Hipotēze, ka publiski uzstājoties lielākā skolēnu daļa izjūt bailes, ir apstiprināta.
Tomēr jāsecina, ka tēma ir ļoti plaša un saistīta ar daudzām citām psiholoģijas un pat psihiatrijas kategorijām, tādēļ darbā nav aptverti pilnīgi visi tās aspekti.
Tāpat – ikdienas komunikācijā bieži jēdziens „publiska uzstāšanās” tiek saprasts ar publisku runu auditorijas priekšā (t.sk. arī darba autors vairāk runāja par šo aspektu), lai gan publiski uzstāties var nozīmēt arī dziedāt, dejot, sportot vai ēst auditorijas priekšā.
Publiskās uzstāšanās baiļu cēloņi var būt ļoti dažādi, parasti individuāli, bet visaptveroša skaidrojuma par tiem nav joprojām. Bez jau darbā minētajiem cēloņiem katram konkrētam gadījumam var būt arī pavisam cits skaidrojums, piemēram, traumatiska iepriekšēja pieredze (ne tikai neveiksmīga uzstāšanās, bet arī nepareiza audzināšana bērnībā), kas izraisa nepareizas asociācijas (piemēram, „Ja es kļūdīšos, mani atstums" vai „Nevienam neinteresē, ko es saku - tāpat kā tas bija bērnībā”).
Attiecībā uz baiļu pārvarēšanās paņēmieniem var teikt, ka tie ir vairāk individuāli – atkarīgi no konkrēta indivīda. …