Mantošanas tiesības cilvēku dzīvē ieņem arvien lielāku lomu, paaugstinoties cilvēku dzīves līmenim, viņi sāk lemt par mantas tālāko likteni, izvēloties vienu no mantojuma atstāšanas veidiem, visbiežāk mantojums nonāk mantošanā pēc likumiskās mantošanas, taču ir cilvēki, kas konkrēti nosaka, ko, kas un cik saņems no viņa kustamās un nekustamās mantas, tāpēc nepieciešamas arī citas mantošanas formas, viena no tādām ir testamentārā mantošana, kas tiek iedalīta publiskajos testamentos un privātajos testamentos, savā darbā sīkāk analizēšu publisko testamentu būtību.
Savu darbu balstīšu uz Latvijā spēkā esošo likumdošanu, kā arī uz citu valstu likumdošanu.
Galvenie aspekti manā darbā būs vērsti uz to, kāds ir publiskais testaments attiecībā pret citiem mantošanas veidiem, apskatīšu arī to iestāžu darbības pamatus, kurās tiek sastādīti testamenti:
1.Zvērinātu notāru darbību.
2.Pagasttiesu un bāriņtiesu darbību.
3.Latvijas konsula ārzemēs darbību.
Analizēšu atšķirīgo un kopīgo šajās iestādēs, kā arī to, kas labs un kas ir likumdevējam izdevies sliktāk, nosakot testamenta sastādīšanas kārtību.
Analizēšu arī pašu testamenta sastādīšanu, kā arī saturu, kas tiek iekļauts testamentā, salīdzinājumam analizēšu testamentu no dažādiem reģioniem, kā arī testamenta saturs, atšķirībā no testatora īpašumu apjoma.
Lai vispār varētu apskatīt publisko testamentu ir jāzina šī termina jēga, to es veikšu darba sākumā. Jāteic, ka publiskajam testamentam pastāv divi veidi, arī tos apskatīšu, analizējot galvenās atšķirības.…
