2002.gada 6.jūnijā Latvijas Republikas Saeimā tika pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī. Ar šī likuma spēkā stāšanos Latvijas Republikas tiesību sistēmā parādījās jauns tiesību institūts – Publisko tiesību līgums.
Ir pagājuši pieci gadi, kopš likuma spēkā stāšanās dienas un studiju darba (turpmāk – Darbs) autorei (turpmāk – Autore) šķiet nozīmīgi izpētīt publisko tiesību līgumu nozīmi un aktualitāti valsts pārvaldē šodien.
Darba mērķis ir izpētīt publisko tiesību līgumu nozīmi un aktualitāti valsts pārvaldē. Noskaidrot normas un principus, kas jāievēro slēdzot publisko tiesību līgumus, kā arī izzināt publisko tiesību līgumu un privāto tiesību līgumu kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
Lai sasniegtu Darba mērķi, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1.izpētīt normas un principus, kas jāievēro slēdzot publisko tiesību līgumus;
2.uzzināt, vai visi līgumi valsts pārvaldē ir vērtējami kā publiski tiesiski;
3.izzināt ar ko publisko tiesību līgumi atšķiras no privāto tiesību līgumiem;
4.apskatīt publisko tiesību līgumu veidus;
5.izmantojot studiju prakses ietvaros (turpmāk – Prakse) pieejamo informāciju apskatīt publisko tiesību līgumus Tiesu administrācijā.
Darbā ir izmantotas vairākas pētniecības metodes. Pamatā tiek izmantota analīzes metode, analizējot tiesas spriedumus, vairāku autoru darbus un Prakses laikā iegūto informāciju, tādejādi izzinot publisko tiesību līgumu būtiskās sastāvdaļas, kā arī normas un principus pēc kuriem jāvadās slēdzot publisko tiesību līgumus. Salīdzinošā jeb komparatīvā metode izmantota, lai parādītu publisko tiesību līgumu un privāto tiesību līgumu kopīgās un atšķirīgās iezīmes.…
